CERN

Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Merēnā, Ženēvas kantonā. 1954. gada 29. septembrī to dibināja 12 Eiropas valstis.

2017. gadā organizācijā bija 22 dalībvalstis (21 Eiropas valsts un Izraēla). Piecas valstis ir asociēto valstu statusā (Indija, Lietuva, Pakistāna, Turcija, Ukraina), bet trīs asociētās valstis ir pirmsdalībvalsts statusā (Kipra, Serbija, Slovēnija). Novērotāju statuss (observers) ir trim valstīm — Japāna, Krievija, ASV —, kā arī trim organizācijām: UNESCO, Eiropas Komisijai, Apvienotajam kodolpētījumu institūtam (Объединённый институт ядерных исследований, Dubna, Krievija).

2019. gadā Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja Latvijas kļūšanu par organizācijas asociēto dalībvalsti no 2021.gada .

CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.

Zinātniskie sasniegumi

• 1973. gadā Gargameles pūslīšu kamerā atklātas neitrālās strāvas.
• 1983. gadā atklāti W un Z bozoni UA1 un UA2 eksperimentos.
• 1989. gadā noteikts vieglo neitrīno saimju skaits Lielajā elektronu—pozitronu paātrinātājā (LEP), darbojoties Z bozonu maksimumā.
• 1995. gadā izveidoti pirmie antiūdeņraža atomi PS210 eksperimentā.
• 1999. gadā atklāts tiešs CP pārkāpums NA48 eksperimentā.
• 2010. gadā izdalīti 38 antiūdeņraža atomi.
• 2012. gadā atklāts Higsa bozons.

Skatīt arī

• Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
• Alfa magnētiskais spektrometrs

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: CERN.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)