Florences katedrāle

Florences katedrāle (itāļu: Cattedrale di Santa Maria del Fiore) ir galvenā baznīca Florencē, Itālijā.

Katedrāles būvniecība iesākta 1296. gadā kā gotiska celtne. Itālijas pilsētu sāncensības gars radīja ideju augstākā kupola celtniecībai visā Toskānā. Līdz 1418. gadam ēkas garenjoma izbūve jau bija noteikusi balstu oktagonālo izvietojumu un augstā tambura formu, taču joprojām bija jāmeklē paša kupola konstruktīvais risinājums. Tad Filipo Brunelleski nāca klajā ar praktisku un mērķtiecīgu ideju, kurā gotiskās velvju būvniecības tradīcijas apvienojās ar Senās Romas inženiertehnisko pieredzi, kuru viņš bija ieguvis, pētot senās romiešu drupas kopā ar Donatello. Baznīcas celtniecību pabeidza 1436. gadā.

Florences katedrāle iezīmēja pāreju no gotikas uz laikmetu, kas balstījās uz novatoriskiem zinātnes un estētikas meklējumiem. Brunelleski sasniegumi lika pamatus itāļu renesansei, kuras laikā Apenīnu pussala kļuva par jaunas kultūras centru. Brunelleski savā tehniski sarežģītajā projektā apvienoja konstruktīvi patstāvīga kupola priekšrocības un astoņdaļu velves izveidi. Kupola konstrukciju atviegloja kesonu posms, bet ķieģeļu mūris, kas bija mūrēts skujiņas rakstā, un koncentriskās akmens bloku joslas ievadīja novatorisku darba metodi, kas atviegloja darbu lielā augstumā, atļaujot vairs neizmantot pagaidu karkasu.

Atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Florences vecpilsētā. Nozīmīgs Toskānas tūrisma objekts. Šī ir viena no lielākajām baznīcām valstī. Ilgu laiku tās kupols bija lielākais pasaulē, pašlaik tas ir lielākais ķieģeļu kupols pasaulē. Katedrālē ir apglabāti vairāki Romas pāvesti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Florences katedrāle.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Oficiālā tīmekļa vietne