Hannovere

Hannovere (vācu: Hannover) ir Vācijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļos, Leines upes krastos. Hannovere ir Lejassaksijas federālās zemes administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Hannoveres administratīvajās robežās dzīvo 518 386 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo 1,119 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trīspadsmitā lielākā Vācijas pilsēta un 56. lielākā Eiropas Savienības pilsēta. Hannovere atrodas 285 km uz rietumiem no Berlīnes, 151 km uz dienvidiem no Hamburgas, 631 km uz ziemeļiem no Minhenes un 85 km uz austrumiem no Osnabrikas.

Mūsdienās Hannovere ir pazīstama kā lielu starptautisku izstāžu centrs, no kurām pazīstamākā ir CeBIT. Pilsēta ir nozīmīgs dzelzceļa un autobāņu mezgls. Pilsētā atrodas vairākas universitātes un medicīnas skola, starptautiska lidosta un liels zoodārzs. Katru gadu pilsētā notiek Hannoveres Oktoberfest, kas ir otrais lielākais Oktoberfest pasaulē. 2000. gadā pilsētā norisinājās Expo 2000.

Svarīgi darba devēji ir Volkswagen, Continental, Talanx, VHV un Hannover Re.

Vēsture

Pilsēta izauga XIII gs. zvejnieku ciemata vietā. 1636. gadā kļuva par Hannoveres kūrfirstes centru. No 1814. līdz 1866. gadam bija neatkarīgās Hannoveres karalistes galvaspilsēta.

Hannoveres valdnieki 1714. gadā kļuva arī par Lielbritānijas karaļiem, un līdz 1837. gadam Lielbritānijas karalis bija arī Hannoveres monarhs.

Hannovere smagi cieta Otrais pasaules kara laikā - bojā gāja 2/3 no pilsētas apbūves.

Cilvēki

Hannoverē dzimuši:

Rūdolfs Augšteins (Rudolf Augstein, 1923 - 2002) - žurnālists
Hanna Ārente (Hannah Arendt, 1906 - 1975) - filozofe
Jirgens fon Bekerāts (Jürgen von Beckerath, 1920 - ) - ēģiptologs
Johans Hartvigs Ernsts fon Bernstorfs (Johann Hartwig Ernst von Bernstorff, 1712 - 1772) - dāņu politiķis
Džordžs I (George I, 1660 - 1727) - Liebritānijas karalis
Džordžs II (George II, 1683 - 1760) - Lielbritānijas karalis
Ernsts Augusts (Ernst August, 1845 - 1923) - Hannoveres kroņprincis
Ernsts Augusts V (Ernst August, 1954 - ) - augstmanis
Emīls Berliners (Emile Berliner, 1851 - 1929) - izgudrotājs
Franciss Buholcs (Francis Buchholz, 1954 - ) - mūziķis
Fabians Ernsts (Fabian Ernst, 1979 - ) - futbolists
Paskuals Jordans (Pascual Jordan, 1902 - 1980) - fiziķis
Heršels Grīnspans (Herschel Grynszpan, 1921 - 1942) - terorists
Augusts Grīzebahs (August Grisebach, 1814 - 1879) - botāniķis
Kerolaina Heršela (Caroline Herschel, 1750 - 1848) - britu astronome
Viljams Heršels (William Herschel, 1738 - 1822) - britu astronoms
Alfrēds Hugenbergs (Alfred Hugenberg, 1865 - 1951) - uzņēmējs un politiķis
Emīls Knēfenāgels (Emil Knoevenagel, 1865 - 1921) - ķīmiķis
Horsts Matajs Kvelle (Horst Matthai Quelle, 1912 - 1999) - filozofs
Ferdinands fon Lindemans (Ferdinand von Lindemann, 1852 - 1939) - matemātiķis
Luīze (Luise von Mecklenburg-Strelitz, 1776 - 1810) - Prūsijas karaliene
Ingo Mecmahers (Ingo Metzmacher, 1957 - ) - diriģents
Klauss Meine (Klaus Meine, 1948 - ) - mūziķis
Otto Frics Mejerhofs (Otto Fritz Meyerhof, 1884 - 1951) - ārsts
Pērs Mertesakers (Per Mertesacker, 1984 - ) - futbolists
Martina Millere (Martina Müller, 1982 - ) - tenisiste
Valters Millers (Walther Müller, 1905 - 1979) - fiziķis
Benno Onezorgs (Benno Ohnesorg, 1940 - 1967) - students
Ervīns Panofskis (Erwin Panofsky, 1892 - 1968) - mākslas vēsturnieks
Rūdolfs Erihs Raspe (Rudolf Erich Raspe, 1736 - 1794) - rakstnieks
Bernhards Rusts (Bernhard Rust, 1883 - 1945) - politiķis
Augusts Vilhelms Šlēgelis (August Wilhelm Schlegel, 1767 — 1845) - dzejnieks
Frīdrihs Šlēgelis (Karl Wilhelm Friedrich von Schlegel, 1772 — 1829) - filozofs
Kurts Šviterss (Kurt Schwitters, 1887 - 1948) - mākslinieks
Franks Vēdekinds (Frank Wedekind, 1865 - 1918) - dramaturgs