Fagots (itāļu: fagotto) ir koka pūšamais mūzikas instruments. Mūsdienās tā korpuss parasti tiek gatavots no kļavas. Korpusā tiek iekonstruēta vārpstu sistēma; gaiss tiek pievadīts caur dubultmēlīti, kas savukārt ir tikusi piestiprināta pie metāla pievadcaurulītes. Pastāv parastais fagots un kontrfagots, kura skanējums ir zemāks.

Fagota priekšteči bijuši pommers un bombarda. Pirmoreiz ticis uzkonstruēts Itālijā 16. gadsimta pirmajā pusē. Pēc instrumenta pilnveidošanas instrumenta skaņa kļuva maiga. Tā arī cēlies nosaukums dolčiāns (itāļu: dolcian, cēlies no dolce — ‘maigs’), 19. gadsimta beigās radās fagota nosaukums. Simfonisko orķestru sastāvā tas tiek regulāri iekļauts kopš 17. gadsimta beigām.

Mūsdienās plašāk lietotās fagota versijas autori ir Johans Ādams Hekels (Johann Adam Heckel) un Kārlis Almenrēders (Carl Almenräder), kas mūsdienās pazīstamo fagotu izveidojuši 1834. gadā. Vairāki komponisti ir rakstījuši solokoncertus fagotam ar orķestri, tai skaitā Antonio Vivaldi, Volfgangs Amadejs Mocarts, Kārlis Marija fon Vēbers (Carl Maria von Weber).

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fagots.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Orķestris ir salīdzinoši liels instrumentālistu ansamblis. Vārds "orķestris" ir cēlies no grieķu vārda orchēstra (latviski - orhestra (siev. dz.)), ar kuru grieķi apzīmēja laukumu, kurā sengrieķu teātrī darbojās koris un mūziķi.

Orķestra galvenais vadītājs ir diriģents.

Orķestrus var iedalīt pēc instrumentu sastāva un instrumentu daudzuma. Pēc sastāva tos iedala viendabīgajos un jauktajos orķestros, pēc pūšaminstrumentu daudzuma — divkāršajos, trīskāršajos utt. Pie viendabīgajiem orķestriem pieskatāmi stīgu orķestri un pūtēju orķestri.

Galvenā orķestra atšķirība no instrumentālā ansambļa ir tas, ka orķestrī darbojas instrumentu grupas, nevis atsevišķi instrumenti.

Stīgu orķestris

Stīgu orķestris sastāv no stīgu-lociņu instrumentiem:

• pirmajām un otrajām vijolēm,
• altiem,
• čelliem,
• kontrabasiem.

Dažkārt stīgu orķestri papildina ar arfu, klavierēm un sitamajiem instrumentiem (perkusijām).

Pūtēju orķestris

Koka pūšamie instrumenti

• Flautas (tai skaitā pikolo flauta (skaņota par oktāvu augstāk))
• Obojas (tai skaitā angļu rags (skaņots par kvintu zemāk))
• Klarnetes (dažāda skaņojuma, visbiežāk: Bb (sibemol), A (la), Eb (mibemol) u.c.)
• Fagoti (var būt arī kontrafagots)
• Saksofoni (pēc skaņojuma: soprāna saksofons, alta saksofons, tenora saksofons, baritona saksofons).

Metāla pūšamie instrumenti

• Trompetes (visbiežāk Bb (sibemol), C (do) un D (re))
• Mežragi (visbiežāk F (fa))
• Tromboni
• Tubas
• Eifoniji (mazās tubas)
• Kornetes, flīgelhorni u.c.

Sitamie jeb perkusijas instrumenti

ar noteiktu skaņas augstumu:

• timpāni
• ksilofons
• vibrafons
• marimba
• lielie zvani (campana)
• zvaniņi (campanella) u.c.

ar nenoteiktu skaņas augstumu:

• lielās bungas (Gran Cassa)
• mazās bungas (tamburo, tamburo militare jeb snare drum)
• šķīvji (a 2. un a 1.)
• tamtams (Tam-Tam)
• šeikeri, kastaņetes, marakas, koka kastītes u.c.

Pūtēju orķestrī dažkārt sastopami arī kontrabasi, basģitāra, arfa un klavieres.

Jaukta tipa orķestri

Jaukta tipa orķestri ir simfoniskais orķestris un kamerorķestris.

Simfoniskais orķestris

Simfoniskais orķestris sastāv no četrām galvenajām instrumentu grupām:

• stīgu instrumentiem
• koka pūšamajiem instrumentiem
• metāla pūšamajiem instrumentiem
• sitamajiem (perkusijas) instrumentiem
• dažkārt arī netradicionālajiem instrumentiem (t. sk. arfu, klavierēm, čelestu u.c.)

Orķestra lielumu nosaka koka pūšamo instrumentu skaits tajā: piemēram, divkāršā orķestra sastāvā ir 2 flautas, 2 obojas, 2 klarnetes, 2 fagoti, trīskāršā orķestra sastāvā 3 flautas (viena no tām pikolo), 3 obojas (2 obojas un angļu rags), 3 klarnetes (viena no tām basklarnete), 3 fagoti (2 fagoti un kontrafagots) utt. Tas neattiecas uz metāla pūšamajiem instrumentiem, piemēram, mežragiem, kuri divkāršā orķestrī var būt pat četri. Precīzu pūšamo instrumentu sastāvu nosaka skaņdarba autors, piemēram, autors var izmantot trīskāršo orķestri ar trim parastajām (Grande) flautām, vai tik pat labi - ar divām parastajām un pikolo.

Kamerorķestris

Kamerorķestris ir neliela sastāva orķestris, kur katrs instruments ir gandrīz kā solists. Bieži kamerorķestris ir simfonisks orķestris ar nepilnu instrumentu klāstu, piemēram, bez daļas pūšamo instrumentu. Šāds orķestra sastāvs bieži sastopams klasicisma laika mūzikā, kad, piemēram, Mocarta un Haidna simfonijās orķestrī nav klarnešu, fagotu, trombonu, toties gandrīz vienmēr būs obojas un mežragi.

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orķestris.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Kvintets (latīņu: quintus - piektais) ir piecu izpildītāju ansamblis vai arī muzikāls skaņdarbs pieciem izpildītājiem.

Akadēmiskajā mūzikā īpaši mēdz izšķirt stīgu kvintetu, klavieru kvintetu (stīgu kvartets + klavieres) un klasisko pūtēju kvintetu (flauta, oboja, klarnete, fagots, mežrags). Džeza mūzikā bieži sastopams džeza kvintets.

Skatīt arī

• koncerts
• kamermūzika
• duets
• trio / tercets
• kvartets

"Karaliskā uguņošanas mūzika" ir svīta, kuru sacerējis Georgs Frīdrihs Hendelis. Svīta pirmo reizi tika atskaņota 1749. gada 27. aprīlī Londonā, kad notika svētki par godu Austrijas un Anglijas miera līgumam un kara par Austrijas mantojumu beigām. Rakstot "Uguņošanas mūziku", komponistam bija jārēķinās ar troksni, ko radīs pirotehnika, tāpēc sākotnēji svītas izpildīšanas orķestra sastāvā tika iekļautas 24 obojas, baroka orķestrim raksturīgo trīs vietā. Kopā šajā orķestrī bija 24 obojas, 12 fagoti, 9 trompetes, 9 mežragi, 3 pāri timpānu, kontrafagots un vēl viens sitaminstruments. Svītas pirmās atskaņošanas laikā uz skatuves nokrita dažas petardes, kas izraisīja ugunsgrēku. Par spīti ugunij, Hendelis turpināja diriģēt orķestri. Vēlāk skaņdarbs tika pārrakstīts tradicionālam baroka orķestra sastāvam, lai uzstātos Faundlingas slimnīcā. Šajā orķestrī vijoles spēlēja oboju daļas, čelli fagotu daļas, kā arī notika citas izmaiņas orķestra sastāvā.

Johans Gotfrīds Mītels (vācu: Johann Gottfried Müthel, dzimis 1728. gada 17. janvārī, miris 1788. gada 14. jūlijā) bija vācu apgaismības Sturm und Drang perioda ērģelnieks un komponists, pazīstams kā Johana Sebastiāna Baha pēdējais skolnieks, kura mākslas stiprā ietekmē viņš atradās visu mūžu, arī Rīgas periodā no 1753. līdz 1788. gadam. Savā Rīgā sacerētā skaņdarba Duetto für 2 Clavier, 2 Flügel, oder 2 Fortepiano (1771) nosaukumā Mītels pirmo reizi vēsturē lietoja tolaik jaunā klavierinstrumenta fortepiano vārdu.

Dzīvesgājums

Johans Gotfrīds Mītels ir dzimis kā piektais deviņu bērnu ģimenē 1728. gada 17. janvārī Saksijas-Lauenburgas hercogistes pilsētā Melnā netālu no Hamburgas, kur viņā tēvs bija ērģelnieks. Mācījās pie sava tēva un pie Lībekas ērģelnieka Johana Paula Kuncena (Johann Paul Kunzen vai Kuntzen), 1747. gadā ieguva kamermūziķa un galma ērģelnieka vietu Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kristiāna Ludviga II galmā. Lai papildinātu savas muzikālās prasmes, viņš 1750. gadā devās mācīties uz Leipcigu pie Johana Sebastiāna Baha un trīs mēnešus bija pēdējais viņa skolnieks. Mītels pārnesa nošu rakstā vairākus neredzīgā Baha pēdējos darbus, ieskaitot "Hromatisko fantāziju" (BWV 903) un daļas no "Orgelbüchlein". Pēc Baha biogrāfa Filipa Špitas (Philipp Spitta) rakstītā, Mītels atradies pie Baha viņa nāves brīdī un deviņas nedēļas turpinājis pildīt viņa pienākumus. Pēc tam Mītels papildinājās Naumburgā pie Baha padēla Johana Kristapa Altnikola (Johann Christoph Altnikol), Drēzdenē, tad Berlīnē un Potsdamā pie J. S. Baha dēla Kārļa Filipa Emanuēla Baha, beidzot Hamburgā pie Georga Filipa Tēlemaņa.

1753. gadā viņš pēc sava brāļa aicinājuma pārcēlās uz Rīgu, kur dabūja kapelmeistara vietu Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla mājas orķestrī un izpelnījās ievērību kā klavesīna spēles virtuozs. 1767. gadā Mītelam piedāvāja Rīgas Svētā Pētera baznīcas ērģelnieka vietu, kurā viņš nostrādāja līdz pat savai nāvei 1788. gada 14. jūlijā.

Dzīves pēdējos gados viņš dzīvoja Bišumuižā un arvien vairāk norobežojās no sabiedriskās dzīves. Ir zināma anekdote, ka viņš kā pianists piekritis uzstāties vienīgi ziemas mēnešos, jo tad sniegs kaut cik noslāpēja garāmbraucošo ratu rīboņu.

Darbi

Ērģeļmūzika

• Fantāzija un fūga G-dur
• Fantāzija G-moll
• Fantāzija Es-dur
• Fantāzija F-dur
• Korālis „Jesu, meine Freude“
• Korāļprelūdija "Herzlich thut mich verlangen"

Instrumentālās kompozīcijas

Dzīves laikā Mītels sacerēja 9 klavieru sonātes, 2 arioso ar 12 variācijām, 6 lielus koncertus klavierēm ar orķestri, koncertu diviem fagotiem un orķestrim, sonāti flautai, 2 duetus divām klavierēm, polonēzes divām vijolēm ar un bez flautas un basa, kā arī 44 menuetus un maršus mūzikas mīļotājiem:

• 1. sonāte F mažorā (1756)
• 2. sonāte G mažorā (1756)
• 3. sonāte C mažorā (1756)
• 1. arioso ar 12 variācijām G mažorā (1756)
• 2. arioso ar 12 variācijām C minorā (1756)
• Koncerts sibemol mažorā (1767)
• Koncerts klavesīnam D minorā (1767)
• duets divām klavierēm, diviem flīģeļiem vai diviem fortepiano (1771)
• duets E-flat mažorā (1771)

• 12 variācijas klavikordam
• Minuets ar 6 variācijām
• Tempo di Minuetto con Variazioni
• Koncerts fagotam C mažorā
• Koncerts diviem fagotiem E-flat mažorā
• Sonāte D major flautai un basam (Basso Continuo)

Vokālās kompozīcijas

• Kantāte jauno ērģeļu inaugurācijai Parhimā (iespējama gan a cappella, gan ar ērģeļu pavadījumu, gan tikai ērģelēm).
• Dzīru dziesma četrām balsīm.
• Nepublicēta ārija franču valodā "Dārgā skaistule, tu mani iedvesmo!"
• "Muzikālam baudījumam komponētas Johana Gotfīda Mītela ārijas un dziesmas ar dažādu dzejnieku tekstiem" ("Arien und Lieder von verschiedenen Dichtern: zum musikalischen Vergnügen in die Musik gesezt von Johann Gottfried Müthel", 45 dziesmas ar komponista ievadvārdiem, publicētas Hamburgā, 1759).

Literatūra

• Erwin Kemmler: Johann Gottfried Müthel und das nordostdeutsche Musikleben seiner Zeit. Johann Gottfried Herder-Institut, Marburg 1970 (Wissenschaftliche Beiträge zur Geschichte und Landeskunde Ost-Mitteleuropas. 88, ISSN 0510-7008) (Doktora disertācija Zārbrikenes universitātē, 1964).

Kompaktdiski

• Johann Gottfried Müthel – Orgelwerke (LC 4298)
• Müthel Konzerte und Kammermusik (MDG 325 0452-2)

Atsauces

Ārējās saites

• Concertos and Chamber Music by Musica Alta Ripa (divu CD komplekts, izdots 2008. gada 14. jūlijā)
• HOASM: Johann Gottfried Müthel (angliski)
• Zanes Gailītes recenzija "Mūzikas Saulē", 2005 Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
• Mītela notis IMSLP (angliski)

Mūzikas instruments ir priekšmets, kas radīts vai pielāgots, lai veidotu mūzikā izmantojamas skaņas — ritmiski organizētas, augstuma ziņā noteiktas, aptuvenas vai nenoteiktas. Būtībā jebkuru priekšmetu, kuru izmanto muzikālu skaņu iegūšanā, var uzskatīt par mūzikas instrumentu. Mūzikas instrumentu rašanās tiek saistīta ar cilvēces kultūras pirmsākumu. Mūzikas instrumentu attīstība ir saistīta ar mainīgu mūzikas izpildījumu un mūzikas veidiem.

Katram mūzikas instrumentam ir savs tembrs, dinamiskās iespējas un skaņu diapazons. Atkarībā no izmantojuma mūzikas instrumentus iedala tautas un profesionālajos mūzikas instrumentos. Pēc to īpašībām mūzikas instrumentus iedala pašskaņos, plēvskaņos (sitaminstrumenti), gaisskaņos (pūšaminstrumenti) un stīgskaņos (stīgu instrumenti). Šīs instrumentu grupas ir simfoniskā orķestra pamatā. Klasiskajā orķestra sastāvā neietilpst taustiņinstrumenti (klavesīns, ērģeles, klavieres). Jaunākā kategorija ir skaņas elektroniskie sintezatori.

Mūzikas instrumentu klasifikācija

Vēstures gaitā ir bijuši dažādi mūzikas instrumentu klasifikācijas veidi. Ir daudz dažādu mūzikas instrumentu klasifikācijas metožu. Dažādās metodēs tiek klasificēti pēc tādiem parametriem kā instrumenta fiziskās īpašības (materiāls, krāsa, forma un tā tālāk), instrumenta izmantošana, līdzekļi, ar kādiem mūzika tiek veidota, instrumenta diapazons un instrumenta vieta orķestrī vai citā ansamblī. Viens no izplatītākajiem mūzikas instrumentu iedalījumiem ir tos iedalīt sitamajos instrumentos, pūšamajos instrumentos, stīgu instrumentos un taustiņinstrumentos.

1914. gadā austriešu un vācu muzikologi Erihs fon Hornbostels (Erich von Hornbostel) un Kurts Zakss (Curt Sachs) piedāvāja mūzikas instrumentus dalīt pašskaņos (idiofoni), plēvskaņos (membranofoni, sitaminstrumenti), gaisskaņos (aerofoni, pūšaminstrumenti) un stīgskaņos (hordofoni, stīgu instrumenti). Vēlāk šajā klasifikācijā tika iekļauta atsevišķa grupa — elektriskie mūzikas instrumenti (elektrofoni).

Pēc mūzikas diapazona instrumentus iedala soprāna instrumentos, alta instrumentos, tenora instrumentos, baritona instrumentos un basa instrumentos.

Mūzikas instrumentu veidi

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mūzikas instruments.
• Aiga Leitholde. «15 mūzikas instrumenti un skaņu tehnika, ko ražo Latvijā un spēlē visā pasaulē». ParMūziku.lv, 2016. gada 3. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. Maijs. Skatīts: 2017. gada 7. martā.

"Sinfonietta Rīga" ir Latvijas kamerorķestris, kas izveidots 2006. gada 17. jūlijā. Kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs ir Normunds Šnē un tajā muzicē 34 mūziķi, kas spēlē vijoles, altus, čellus, kontrabasus, flautas, obojas, klarnetes, fagotus, mežragus, trompetes un sitamos instrumentus. Regulāri sadarbojas ar dažādiem pašmāju un ārzemju viesmāksliniekiem.

Kamerorķestris saņēmis Latvijas Lielo Mūzikas balvu 2007. gadā par izcilu un daudzveidīgu koncertdarbību, un 2008. gadā par izcilu interpretāciju.

2014. gada Grammy balvu kategorijā "Labākais kora sniegums" saņēma kompānijas ECM izdotais albums ar igauņu komponista Arvo Perta opusu Adam's Lament, kura ierakstā piedalījies arī Latvijas Radio koris un "Sinfonietta Rīga".

2017. gadā stīgu kvartets Sinfonietta Rīga piedalījās smilšu animācijas koncertā “Titāniks” kopā ar smilšu kino mākslinieci Tatjanu Gavriļenko.

Diskogrāfija

• 2007 — "Pēteris Vasks. Pater noster. Dona nobis pacem. Missa."
• 2008 — "Pēteris Vasks. Viatore."
• 2011 — Erkki-Sven Tüür. Ärkamine/Awakening
• 2012 — Arvo Pärt. Adam's Lament

Atsauces

Jūrmalas Mūzikas vidusskola ir mūzikas profesionālās vidējās izglītības mācību iestāde, kurā sagatavo 3. kvalifikācijas līmeņa mūzikas speciālistus. Skola atrodas Strēlnieku prospektā 30 k-1, Jaundubultos. Mūzikas vidusskolā ir izbūvēta akustiskā koncertzāle, kas nosaukta par Dubultu koncertzāli.

Skolā mācās vairāk kā 500 audzēkņu taustiņinstrumentu, stīgu instrumentu, pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu un vokālās mūzikas programmās. Skolā strādā vairāk nekā 70 pedagogu un 20 darbinieku.

Vēsture

Jūrmalas Mūzikas skola ir dibināta 1960. gadā, ilgu laiku tā atradās pārbūvētā vasarnīcas ēkā Smilšu ielā 7, Majoros. Pirmajā mācību gadā skolā strādāja četri pedagogi un mācījās 28 audzēkņi, līdz 2003. gadam skolas direktors bija Andrejs Upmacis, bet direktora vietniece mācību darbā bija Irēne Štrause. Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1990. gadā to pārveidoja par mūzikas vidusskolu.

2018. gadā Jūrmalas Mūzikas vidusskolu pārcēla uz jaunbūvētu ēku Strēlnieku prospektā 30, blakus agrākajai Dubultu ģimnāzijas ēkai Strēlnieku prospektā 32, kurā ilgstoši atradās Dubultu bibliotēka. Kopumā skolu absolvējuši vairāk kā 1500 audzēkņu.

Ievērojami skolēni

• Rihards Dubra, komponists
• Evija Martinsone, dziedātāja
• Imants Blūzmanis, pianists
• Adrians Kukuvass, solists
• Andris Sējāns, ģitārists
• Juris Sējāns, ģitārists
• Raimonds Bartaševičs, solists
• Egīls Šēfers, klarnetists
• Raimonds Ozols, vijolnieks

Izglītības programmas

Jūrmalas Mūzikas vidusskola īsteno šādas profesionālās ievirzes izglītības programmas:

• taustiņinstrumentu spēle — klavierspēle, akordeona spēle, vidusskolā ērģeļspēle;
• stīgu instrumentu spēle — vijoles spēle, alta spēle, čella spēle, kontrabasa spēle, kokles spēle, ģitāras spēle, vidusskolā arfas spēle;
• pūšaminstrumentu spēle — flautas spēle, obojas spēle, klarnetes spēle, saksofona spēle, fagota spēle, mežraga spēle, trompetes spēle, trombona spēle, eifonija spēle, tubas spēle;
• sitaminstrumentu spēle;
• vokālā mūzika — kora klase, vidusskolā kora diriģēšana, vokālā un teātra māksla.

Atsauces

Ārējās saites

• Pašnovērtējuma ziņojums (2017)^{[novecojusi saite]}

Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola (tautā saukti par "Mazajiem Mediņiem") ir mūzikas izglītības mācību iestāde, kas piedāvā divu līmeņu profesionālās ievirzes izglītību: paralēli mācībām pamatskolā (programma 20 V) vai paralēli mācībām vispārizglītojošā vidusskolā (programma 30 V).

Abās izglītības programmās var apgūt šādas specialitātes: taustiņinstrumentu spēle (klavierspēle un akordeona spēle), stīgu instrumentu spēle (vijoles, alta, čella, kontrabasa, arfas, kokles un ģitāras spēle), vokālā mūzika (meiteņu koris un JMMS zēnu koris), pūšaminstrumentu spēle (flautas, obojas, klarnetes, fagota, saksofona, mežraga, trompetes, trombona, eifonija un tubas spēle), sitaminstrumentu spēle.

Skola atrodas 1909. gadā celtās Jastržembskas sieviešu ģimnāzijas (poļu: Gimnazjum Anny Jastrzębskiej), vēlākās 23. Rīgas pilsētas (Ata Kronvalda) pamatskolas ēkā Kronvalda bulvārī 8 Rīgā (arhitekts Aleksandrs Šmēlings).

Vēsture

Dibināta 1927. gadā kā Latvijas Tautas Konservatorija (vēlākās Rīgas Tautas konservatorijas) Muzikālais bērnu dārzs. 1941. gadā Rīgas Tautas konservatoriju pārdēvēja par Rīgas Valsts mūzikas vidusskolu, bet 1947. gadā tai piešķīra Jāzepa Mediņa vārdu. 1990. gadā no vidusskolas atdalīja Jāzepa Mediņa mūzikas skolu, ko 2009. gadā apvienoja ar 1946. gadā dibināto Rīgas 1. mūzikas skolu un nodēvēja par Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolu.

Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola ir izveidota 2009. gada augustā. Mūzikas skolā ir apvienotas divas senākās un pieredzes bagātākās Rīgas mūzikas skolas – Jāzepa Mediņa mūzikas skola un Rīgas 1. mūzikas skola.

Jāzepa Mediņa mūzikas skolas pirmsākumi meklējami 1927. gadā, kad pie Latvijas Tautas konservatorijas (vēlāk Rīgas Tautas konservatorija) noorganizēta bērnu muzikālā apmācība – Muzikālais bērnu dārzs. 1941. gadā Rīgas Tautas konservatoriju pārdēvēja par Rīgas Valsts mūzikas vidusskolu, bet 1947. gadā tai piešķīra latviešu komponista klasiķa Jāzepa Mediņa vārdu. Savu nosaukumu skola saglabāja arī pēc 1990. gada, kad bērnu mūzikas skolu atdalīja no vidusskolas.

Rīgas 1. mūzikas skolas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta divdesmito gadu beigās, kad skola darbojās kā pazīstamās pianistes Skaidrītes Rozenbergas privātā studija. 1946. gadā tā kļuva par valsts skolu un ieguva nosaukumu Rīgas 1. mūzikas skola.

Skatīt arī

• Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola
• Pāvula Jurjāna Mūzikas skola

Atsauces

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola ir mūzikas profesionālās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Raunas ielā 12-2 Cēsīs.

Izglītības programmas

• Profesionālās ievirzes programmas: Taustiņinstrumentu spēle (Klavieres, Akordeons), Stīgu instrumentu spēle (Vijole, Čells, Kontrabass, Kokle, Ģitāra), Pūšaminstrumentu spēle (Flauta, Fagots, Oboja, Klarnete, Saksofons, Trompete, Eifonijs, Trombons, Tuba), Sitaminstrumentu spēle (Sitaminstrumenti), Vokālā mūzika (Kora klase), Mūzika (Populārā un džeza mūzika);
• Programmas pēc vispārējās pamata izglītības iegūšanas: Taustiņinstrumentu spēle (Mūziķis pianists, koncertmeistars, Mūziķis akordeonists, ansambļa vadītājs), Stīgu instrumentu spēle (Mūziķis vijolnieks, Mūziķis čellists, Mūziķis koklētājs, ansambļa vadītājs, Mūziķis ģitārists, ansambļa vadītājs), Pūšaminstrumentu spēle (Mūziķis flautists, ansambļa vadītājs, Mūziķis klarnetists, ansambļa vadītājs, Mūziķis saksofonists, ansambļa vadītājs, Mūziķis trompetists, ansambļa vadītājs, Mūziķis eifonists, ansambļa vadītājs, Mūziķis trombonists, ansambļa vadītājs, Mūziķis tubists, ansambļa vadītājs, Mūziķis mežradznieks, ansambļa vadītājs, Mūziķis fagotists, ansambļa vadītājs); Sitaminstrumentu spēle (Mūziķis sitaminstrumentālists, ansambļa vadītājs); Diriģēšana (Kormeistars, kora dziedātājs); Vokālā mūzika (Vokālists, kora dziedātājs); Populārā un džeza mūzika (Mūziķis dziedātājs, ansambļa vadītājs, Mūziķis ģitārists, ansambļa vadītājs, Mūziķis klarnetists, ansambļa vadītājs, Mūziķis saksofonists, ansambļa vadītājs, Mūziķis sitaminstrumentālists, ansambļa vadītājs, Mūziķis pianists, ansambļa vadītājs); Deja (Deju kolektīva repititors).
• Profesionālās vidējās izglītības programmas: Taustiņinstrumentu spēle (Mūziķis pianists, koncertmeistars, Mūziķis ērģelnieks); Stīgu instrumentu spēle (Mūziķis ģitārists, ansambļa vadītājs); Pūšaminstrumentu spēle (Mūziķis trombonists, ansambļa vadītājs, Mūziķis tubists, ansambļa vadītājs, Mūziķis flautists, ansambļa vadītājs, Mūziķis saksofonists, ansambļa vadītājs); Sitaminstrumentu spēle (Mūziķis sitaminstrumentālists, ansambļa vadītājs); Vokālā mūzika (Vokālists, kora dziedātājs); Deja (Deju kolektīva repititors).

Vēsture

Dibināta 1925. gadā kā Cēsu mūzikas skola, sākumā mācības notika dziedāšanas klasē, klavieru klasē un vijoles klasē. 1934. gadā par mūzikas skolas direktoru kļuva Helmers Pavasars. 1937. gadā mūzikas skolu pēc Alfrēda Kalniņa ierosinājuma pārdēvēja par Cēsu pilsētas Tautas konservatoriju. Latvijas PSR laikā 1944. gadā izveidoja Cēsu pilsētas mūzikas vidusskolu un bērnu mūzikas skolu Lielajā Kalēju ielā 4. 1951. gadā Cēsu mūzikas vidusskolai piešķīra Alfrēda Kalniņa vārdu. 2014. gadā skola pārcēlās uz Vidzemes koncertzāles “Cēsis” ēku Raunas ielā 12.

Atsauces