Haida Gvaī

Haida Gvaī (angļu: Haida Gwaii, haidu: X̱aayda gwaay — ‘Cilvēku (haidu) salas’), agrāk — Karalienes Šarlotes Salas (angļu: Queen Charlotte Islands), ir arhipelāgs Kanādā, Britu Kolumbijas ziemeļrietumos, kas sastāv no divām lielām salām — Greiema salas ziemeļos un Morsbija salas dienvidos un aptuveni 150 mazākām salām, kas kopā aizņem 10 180 km². Citas ievērojamas salas ir: Antonija sala, Langera, Luīzes sala, Laiela sala, Bērnebija sala un Kungita sala. Amerikāņu kažokādu tirgotāji, kas regulāri devās uz šīm salām, pasludināja tās par ASV teritoriju un viņi šīs salas sauca par Vašingtona salām. No kontinenta tās atdala Hekates šaurums austrumos. Vankūveras sala atrodas uz dienvidiem, otrpus Karalienes Šarlotes līcim, kamēr ASV piederošais Aleksandra arhipelāgs Aļaskā atrodas uz ziemeļiem, otrpus Diksona šaurumam.

Dažas salas Kanādas federālā likumdošana aizsargā kā Gvaī Hānas nacionālo parku un haidu mantojuma vietu, kas sastāv galvenokārt no Morsbija salas (haidu: Gwaii Haanas) un tai pieguļošajām salām un saliņām. Vairākus citus provinciālos parkus, no kuriem lielākais ir Greiema salas ziemeļaustrumu daļā atrodošais Naikūna provinciālais parks, aizsargā Britu Kolumbijas likumdošana. Arhipelāgs ir mājvieta gan lielākajai, gan mazākajai Amerikas melnā lāča pasugām, kā arī sermuļu pasugai (Mustela erminea haidarum). Melnastes briedis un jenots ir introducētas sugas, kuras ir kļuvušas bieži sastopamas.

2010. gada 3. jūnijā salas oficiāli tika pārdēvētas par Haida Gvaī.

Demogrāfija

Koloniālajā periodā iedzīvotāju skaits bija aptuveni 10 000. Tiek lēsts, ka ap 1800. gadu aptuveni 90% iedzīvotāju mira no bakām. Eiropieši jaunatklātajās salās ievazāja arī vēdertīfu, masalas un sifilisu, tādējādi ietekmējot vēl lielāku cilvēku skaitu.

Līdz 19. gadsimtam salās atlika vien 350 iedzīvotāju. Lielākā daļa ciemu bija pamesti, jo iedzīvotāji devās uz lielākām apdzīvotām vietām kā Skaidgeita un Maseta, konservu fabrikām Kanādā vai Vankūveru. 2008. gadā salās dzīvoja 4761 iedzīvotājs. Aptuveni 70% no salu pirmiedzīvotājiem pašlaik dzīvo Skaidgeitā un Vecajā Masetā ar 700 cilvēkiem katrā. Kopumā Karalienes Šarlotes salu tautas veido aptuveni 45% no iedzīvotāju kopskaita.

Antonija sala un Ninstincas sala 2006. gadā tika pasludināta par UNESCO Pasaules mantojuma objektu, lai saglabātu izzūdošās haidu kultūras pēdas.

Vēsture

Pirms lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem

Nav zināms, kā cilvēki nokļuva Haida Gvaī, bet zināms, ka tas noticis līdz pat 13 000 gadu senā pagātnē, kad kāda cilvēku grupa apmetās salās un izveidoja kultūru, kuru bagātu radīja zemes un ūdeņu bagātība. Šie ļaudis kļuva par haidām. Haidas ir lingvistiski nošķirta grupa ar sarežģītu klašu un rangu sistēmu, kurā ir divi nozīmīgi klani: ērgļi un kraukļi.

Saites un dažādību haidas uzturēja izmantojot savstarpēju laulību sistēmu starp klaniem. Šī sistēma bija svarīga arī, lai nodotu bagātību tautas pārstāvju vidū, kur klani bija atkarīgi viens no otra, lai celtu mājas, izgrebtu totēmstabus un citus haidu kultūrai raksturīgus priekšmetus.

Haidas, ievērojami jūrnieki, apdzīvoja vairāk kā 100 ciemus dažādās arhipelāga vietās. Haidas bija nodibinājuši tirdzniecības kontaktus ar tuvākām un tālākām tautām. Kontakta ar eiropiešiem laikā tie bija sev nodrošinājuši drošu pastāvēšanu un bija radījuši dzīvelīgu kultūru.

Koloniālā ēra

Arhipelāgu 1774. gadā apmeklēja Huans Peress, kurš izcēlās Langeras salas krastā, bet 1778. gadā - Džeimss Kuks.

Salas spēlēja lielu lomu reģionālajā kažokādu tirdzniecības sistēmā, kas pastāvēja no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam. Lielāko šī laika daļu tirdzniecību arhipelāgā pārvaldīja amerikāņi. 1846. gadā noslēgtais Oregonas līgums noteica, ka amerikāņi nevarēs pretendēt uz šīm salām. Pēc zelta atklāšanas 1850. gados briti veltīja lielus pūliņus, lai nepieļautu jebkādu amerikāņu teritoriālo prasību saglabāšanos.

Karalienes Šarlotes Salu kolonija bija britu kolonija, kas atradās arhipelāgā un pastāvēja no 1853. gada līdz 1863. gada jūlijam, kad tā tika iekļauta Britu Kolumbijā.

Karalienes Šarlotes Salu kolonija tika dibināta kā atbilde pieaugošajai amerikāņu jūras tirdzniecības aktivitātei 1851. gada zelta drudža Morsbija salā rezultātā.

Kolonijai netika radīti atsevišķi pārvaldes orgāni. Tās gubernators bija Džeimss Daglass, kurš tai pat laikā bija arī Vankūveras kolonijas gubernators. Būtībā, Karalienes Šarlotes Salu kolonija administratīvu mērķu dēļ bija apvienota ar Vankūveras koloniju no 1850. gadiem līdz 1866. gadam, kad Vankūveras koloniju apvienoja ar Britu Kolumbijas koloniju, kas līdz tam brīdim bija pastāvējusi atsevišķi.

Ģeogrāfija

Klimats

Klimats svārstās no okeāniska dienvidos līdz subpolāram okeāniskam ziemeļos un vidējās temperatūras un nokrišņu daudzuma ziņā klimats ir ļoti līdzīgs Skotijas rietumu krasta klimatam.

Visu gadu temperatūra ir mērena. Savukārt nokrišņi, īpaši rudens mēnešos, ir ievērojami un rietumos var sasniegt pat 317 milimetrus dienā, kamēr austrumos gada vidējā nokrišņu summa ir no 1200 līdz 1400 milimetriem, tādējādi tā ir viena no mitrākajām vietām uz zemes ārpus ekvatoriālajiem reģioniem.

Sniega daudzums ir viduvējs - parasti tas svārstās no 10 līdz 70 centimetriem, lai gan Langeras salā tas var sasniegt pat 1 metru.

Parasti nokrišņi ir regulāri, līst katras divas dienas no trim, visā arhipelāga teritorijā. Saules gaismas daudzums ir trūcīgs - saulainas ir vidēji 2 līdz 4 stundas dienā.

Zemestrīču draudi

Arhipelāgs atrodas nedaudz uz austrumiem no Karalienes Šarlotes salu lūzuma, kas rada ievērojamas zemestrīces ik 3-30 gadus. Šis lūzums atrodas Klusā okeāna plātnes un Ziemeļamerikas plātnes saskares vietā. Ievērojamas zemestrīces notikušas 1949. un 2012. gadā, bet salu izolētības un mazās apdzīvotības dēļ postījumi nebija lieli.

Kaskādijas subdukcijas zona rada papildus zemestrīču draudus, bet ievērojamāki postījumi būtu cunami gadījumā, ko izraisītu šāda zemestrīce, tādējādi radot vēl lielākus draudus.

Kultūra

Vizuālā māksla

Līdz 2011. gadam uz Kanādas dolāra reversa bija attēlota Bila Rīda skulptūra, kas zināma ar nosaukumu Haida Gvaī Gars. Tā attēlo kādas Haida Gvaī cilts virsaiti, kuru pavada mītiski ziņneši: Krauklis, Varde un Ērglis. Pirmā skulptūras kopija - Haida Gvaī Gars: Melnais Kanoe ir izstādīta Kanādas vēstniecības Vašingtonā ātrijā, otra - Haida Gvaī Gars: Zaļais Kanoe ir izstādīta Vankūveras lidostā. Haidas tautu māksla ir bieži redzama arī uz apjomīga izmēra ciedra koka totēmstabiem, izgrebta uz kanoe laivām un uz roku darinātām zelta un sudraba rotaslietām.

Haida Gvaī salu valoda

Haida Gvaī salu valoda sākotnēji tika uzskatīta kā Na-dene valodu grupai piederoša valoda. Šis apgalvojums tika balstīts uz dažām līdzībām ar Atapasku - ejaku valodām. Daudzi valodnieki uzskata, ka pierādījumu ir pārāk maz, tādēļ viņi uzskata, ka Haida ir izolēta valoda. Visi 50 atlikušie valodas pratēji ir vecāki par 70 gadiem. Pirms dažiem gadiem salās tika ieviests platjoslas internets. Tas nodrošina interaktīvu salu kultūras un valodas izpēti.

Populārā kultūra

Savu vienreizējo mežu un ekosistēmas dēļ Haida Gvaī kopš 1970. gadiem ir parādījusies dokumentālo filmu sērijā The Nature of Things. Vairāki savvaļas un piedzīvojumu tūrisma televīzijas seriāli kopš 1990. gadiem ir parādījuši salas atspoguļojot tās kā pasaules mērogā ievērojamu pārgājienu vietu.

Lai gan kanādiešu komiķi ir izzobojuši arhipelāgu tā vides dēļ kopš 1970. gadiem, neviens kanādiešu seriāls vai filma nav uzņemti šajās salās. 2012. gadā YTV komiķis Mr. Young atsaucās uz salām sērijā "Mr. School Song".

Ir arī viens video blogs, kas atspoguļo dzīvi arhipelāgā.

Arhipelāgs ir arī Daglasa Kouplenda romāna "Generation A" norises vieta.

Dzejnieks Roberts Bringhērsts ir publicējis Haidas mitoloģisko stāstu tulkojumus, ko atsevišķi Haidas uztver kā viņu kultūras piesavināšanos.

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Haida Gvaī.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)