PlayStation Vita (pazīstams arī kā PS Vita vai vienkārši Vita) ir portatīvā videospēļu konsole, kuru izstrādājusi Sony. Pirmoreiz tā tika izlaista Japānā 2011. gada 17. decembrī, pēc tam Ziemeļamerikā, Eiropā un citās starptautiskās teritorijās sākot no 2012. gada 22. februāra. Konsole ir PlayStation Portable pēctece un daļa no PlayStation spēļu ierīču zīmola; kā daļa no astotās paaudzes videospēļu konsolēm tā galvenokārt konkurēja ar Nintendo 3DS.

Spēles

Vispārdotākās spēles

Šīs ir visvairāk pārdotās PlayStation Vita mazumtirdzniecības spēles pasaulē (2015. gada jūlijā / augustā):

PlayStation Store un Vita spēļu kartes

Vita fiziskā programmatūra tiek izplatīta patentētā zibatmiņas kartē ar nosaukumu "PlayStation Vita spēļu karte". Visas Vita spēles ir pieejamas arī digitālai lejupielādei PlayStation tīklā, izmantojot PlayStation Store, lai gan ne visas spēles tiek izlaistas fiziski. Kopš tās izlaišanas tikai digitālie izlaidumi ir lēnām kļuvuši arvien pamanāmāki, daļēji cenšoties samazināt izlaišanas ražošanas izmaksas platformās salīdzinoši mazāku lietotāju bāzi un daļēji tāpēc, ka ieplūst mazāka mēroga indie mobilo tālruņu spēles, kas vienmēr ir bijušas tikai digitāli izlaidumi. Tāpat kā PS3 un PS4, arī Vita satur Trophy atbalstu spēlēm

Spēles no PSP

Līdzīgi kā agrīnās PlayStation 3 konsoles, kas bija saderīgas ar PlayStation 2 nosaukumiem, PlayStation Vita ir savietojams ar lielāko daļu PlayStation Portable spēļu. Tomēr PlayStation Vita trūkst PlayStation Portable UMD diska, un Sony bija apstiprinājis, ka PSP īpašnieki nevarēs pārsūtīt savas fiziskās UMD spēles pāri uz PS Vita sistēmu.

Versijās

PCH-2000

Jauns Vita revīzijas modelis tika izlaists Japānā 2013. gada 10. oktobrī, Eiropā 2014. gada 7. februārī un Ziemeļamerikā 2014. gada 6. maijā. Revīzijas modelis, oficiāli saukts par PCH-2000 sēriju un parasti dēvēts par PS Vita Slim. Šī revīzija ir par 20% plānāka un par 15% vieglāka, salīdzinot ar oriģinālo modeli. Lai gan tas lielā mērā saglabā oriģināla vispārējo struktūru un izkārtojumu, oriģināla OLED ekrāns ir aizstāts ar lētāku LCD displeju. Modelis arī papildināja akumulatora darbības laiku par papildu stundu. Jaunākajam modelim ir arī 1 GB iekšējās atmiņas, lai gan vienlaikus nav iespējams izmantot gan iekšējo, gan atmiņas karti.

PlayStation TV

PlayStation TV ir nepārnēsājams Vita variants; tā vietā, lai parādītu savu displeja ekrānu, tas savienojas ar televizoru, izmantojot HDMI, tas izskatās kā tradicionāla mājas videospēļu konsole, un to kontrolē, izmantojot DualShock 3 vai DualShock 4 kontrolieri. Tā kā Vita un DualShock kontrolierim ir atšķirīgas kontrollera ievades, Vita spēles, kas ir atkarīgas no sistēmas skārienekrāna, aizmugurējā skārienpaliktņa, mikrofona vai kameras, nav saderīgas. Tas arī koplieto parastā Vita Remote Play un PS Now funkcionalitāti. Sistēma tika izlaista Japānā 2013. gada novembrī, Ziemeļamerikā 2014. gada oktobrī un Eiropā 2014. gada 14. novembrī.

Sistēmas programmatūra

Vita sistēma

Atšķirībā no PSP un PlayStation 3, PlayStation Vita neizmanto XrossMediaBar saskarni. Tā vietā tā izmanto skārienekrānu balstītu lietotāja interfeisu, kas dublēts ar LiveArea, kas, izmantojot PlayStation tīklu, ietver dažādas sociālo tīklu funkcijas. Katru spēli vai lietojumprogrammu attēlo atsevišķa apļa ikona, un tās atlasīšana novirza lietotāju uz paneli ar vairākām opcijām, ieskaitot pašas programmatūras palaišanu, dodoties uz attiecīgo vietni, izmantojot internetu, redzot, vai programmatūrai ir pieejami lejupielādējami atjauninājumi un redzēt ar jaunumiem līdzīgu darbību sarakstu, kas saistīts ar to, piemēram, tā instalēšanu vai trofeju iegūšanu, gan lietotājam, gan citiem lietotājiem, ar kuriem lietotājs nesen ir mijiedarbojies.

Remote Play

PlayStation Vita (un PlayStation TV, kas izmanto to pašu sistēmas programmatūru kā PlayStation Vita) atbalsta funkciju ar nosaukumu Remote Play ar Sony mājas videospēļu konsolēm, piemēram, PlayStation 3 un PlayStation 4. Tas ļauj PlayStation 3 un PlayStation 4 pārsūtīt video un audio izvadi uz PlayStation Vita. Tomēr atšķirībā no attālās atskaņošanas starp PlayStation Vita un PlayStation 4, kas ir labi integrēta, attālo atskaņošanu starp PlayStation Vita un PlayStation 3 atbalsta tikai “izvēlēti” daži PS3 nosaukumi, un rezultāti bieži bija novēloti. Turklāt PlayStation Vita var izmantot kā PS4 otrā ekrāna ierīci (un PS3, taču to atbalsta tikai ļoti maz spēļu, piemēram, Class of Heroes 2G) satura straumēšanai tieši no konsoles uz PlayStation Vita.

Unity ir starp-platformu spēļu dzinis, ko izstrādāja Unity Technologies. Unity izmanto, lai izstrādātu video spēles: konsolēm, datoriem, mobilajām ierīcēm un tīmekļa vietnēm. Pirmo reizi paziņoja tikai OS X versiju Apple Worldwide Developers konferencē 2005. gadā, kopš tā brīža Unity ir paplašinājies līdz 27 platformām.

Līdz 2017. gadam ir iznākušas piecas Unity versijas.

Apraksts

Unity uzsvars tiek likts uz mobilitāti, galveno dzini izmanto sekojošus API: Direct3D un Vulkan Windows un Xbox360 platformām; OpenGL MAC, Linux un Windows; OpenGL ES Android un iOS; un dažādi citi API video spēļu konsolēm. Unity atļauj specifisku tekstūru saspiešanu un izšķirtspējas uzstādīšanu, katrai platformai, kuru spēļu dzinis atbalsta un nodrošina reljefa kartēšanu, atspoguļojuma kartēšanu, dinamisku ēnu kartes, renderēšanu uz tekstūru un pilnekrāna apstrādes efektus. Unity grafiskais dzinis piedāvā ēnotājus ar dažādiem variantiem, kas Unity ļauj noteikt labāko variantu, kas piemērots konkrētajai ierīcei un ļaut noteikt, vai ierīce atbalsta šo ēnotāju un gadījumā, ja neatbalsta, pārslēgties uz alternatīvu ēnotāju, kuru šī ierīce atbalstīs.

Unity ir pazīstams kā spēļu izstrādes dzinis uz vairākām platformām. Izstrādātājiem, veidojot projektu, ir iespējams izstrādāt spēles uz: mobilajām ierīcēm, tīmekļa lapām, datoriem un spēļu konsolēm. Atbalstītās platformas ir: Android, Apple TV, BlackBerry 10, iOS, Linux, Nintendo 3DS line, macOS, PlayStation 4, PlayStation Vita, Unity Web atskaņotājs (iekļauts Facbook(18)), Wii, Wii U, Nintendo Switch, Windows Phone 8, Windows, Xbox 360 un Xbox One. Unity Web atskaņotājs ir pārlūkprogrammas spraudnis, kas atbalsta tikai Windows un OS X, kas ir pielāgota WebGL. Unity ir galvenā programmatūras rīks, ko izmanto Nintendo Wii U video spēļu konsolēm.

Licences

Unity programmatūrā ir četras licences.

Atsauces

Grand Theft Auto IV (zināms arī kā GTA IV) ir smilšu kastes, darbības un braukšanas žanru datorspēle, kuru izstrādājis Rockstar North. Tā ir devītā spēlē Grand Theft Auto datorspēļu sērijā, un tā ir pirmā GTA spēlē septītās paaudzes konsolēm (neieskaitot Liberty City Stories un Vice City Stories), kas iznāca uz PSP. Spēles priekštecis ir Grand Theft Auto: San Andreas. Spēle tika izdota visā pasaulē vienlaicīgi (izņemot Japānā) Xbox 360 un PlayStation 3 konsolēm. Divas epizodiskas pakas tiks izdotas ekskluzīvi Xbox 360 versijai, pirmā tiks izdota 2009. gada sākumā. Spēlēs Xbox 360 un PlayStation 3 versijas tiks izdotas Japānā. Spēle Ziemeļamerikā uz PC tika izdota 2. decembrī un Eiropā 3. decembrī.

Spēle notiek izdomātā Libertīsitijā, kas ir balstīta uz mūsdienu Ņujorkas. Spēles galvenais varonis ir Niko Beličs, kara veterāns no Dienvidslāvijas, kurš dodas uz ASV, lai izdzīvotu amerikāņu sapni, taču drīz vien Niko tiek iepazīstināts ar Ņujorkas noziedzniekiem, bandām un citam nelikumīgām lietām. Kā iepriekšējās GTA spēlēs arī GTA IV lielākā spēles daļa sastāv no braukšanas un trešās personas šāvēja elementiem, un arī kā parasti spēlē spēlētājam ir dota "atvērta pasaule", pa kuru pārvietoties, pildot misijas un zogot transporta līdzekļus. GTA IV ir pirmā GTA konsoļu spēle, kurai standartā ietilpst daudzspēlētāju režīms ar piecpadsmit dažādiem spēlēšanas veidiem.

Spēle arī ir guvusi milzīgus komerciālus panākumus, pirmajā dienā pārdodot 3,6 miljonus eksemplārus, tādējādi nopelnot 500 miljonus dolāru pirmajā dienā. Spēle kopumā saņem izcilus vērtējumus, kļūstot par visu laiku labāk novērtēto spēli Metacritic un Game Rankings vērtējumā.

Spēle

Grand Theft Auto IV ir veidots līdzīgi iepriekšējām sērijas spēlēm. Spēle sastāv galvenokārt no 3D šaušanas un braukšanas elementiem, spēlētājam dodot atvērtu apkārtni, pa kuru apgrozīties. Ja spēlētājs pārvietojas ar kājām, tam ir iespēja iet, skriet, peldēt, kāpt un lekt, kā arī izmantot ieročus. Spēlētājs var arī nozagt un pārvietoties ar automašīnām, laivām, helikopteriem un motocikliem. Grand Theft Auto IV izmanto pilnībā Europhia dzinēju, kas sakombinē mākslīgo saprātu, biomehāniku un fizikas modeli, lai visu padarītu dzīvīgāku.

Atvērtā un mainīgā spēles apkārtne ļauj spēlētājam izvēlēties, kā viņš vēlas to spēlēt. Sižeta misijas ir jāizpilda, lai kļūtu pieejamas citas iespējas un jaunas pilsētas daļas, tās nav obligātas un spēlētājs var spēlēt spēli pēc savas gribas un darīt, ko vēlas. Kad spēlētājs nepilda sižeta misijas, viņš var brīvi pārvietoties pa pilsētu. Tomēr, radot nekārtības, spēlētājs piesaista policijas uzmanību, kas var novest pie viņa nāves vai apcietināšanas.

Spēlētājam ir iespējams pildīt vairākas misijas vienlaikus, jo dažas misijas var būt ļoti garas un ilgt pat vairākas dienas, līdz spēlētājs saņem tālākas norādes. Spēlētājs var arī piedalīties daudzās un dažādās blakus misijās. Pirmo reizi Grand Theft Auto sērijās ietilpst iespēja, kas saucas "morality choices": dažos spēlēs punktos spēlētājs ir spiests izvēlēties nogalināt vienu no personāžiem vai tomēr atstāt viņu dzīvu. Spēlei ir iespējami divi dažādi nobeigumi. Tas, kā spēle beigsies, ir atkarīgs no tā, kā spēlētājs ir pildījis misijas. Katra izvēle ietekmē iespējamās spēles beigas.

Šaušana un Policija

Ieroču šaušanas sistēma ir izveidota uz labākas trešās personas shēmas. Spēlētājs var izmantot aizsegus, šaut neskatoties un netēmējot vai brīvi tēmējot. Nomērķējot uz kādu cilvēku, virs viņa parādās viņa dzīvības, tām samazinoties tās sāk mainīties no zaļas uz dzeltenu krāsu un tad sarkanu. Šajā spēlē spēlētājs var arī šaut pa atsevišķām ķermeņa daļām. Niko dzīvības var redzēt uz liela, zaļa apļa. Zilais, lielais aplis norāda bruņu vestes palikušo izturību. Kad Niko tiek ievainots, viņš var atgūt savas dzīvības, izmantojot eskortu servisu, ēdot, dzerot, guļot, izmantojot medicīnas somiņas, vai piezvanot mediķiem. Bruņu vestes izturību parasti samazina ieroču lodes un citi dzīvību zaudējumi — kritiens no liela augstuma, psihiski ievainojumi vai izlidošana caur vējstiklam. Kad Niko dzīvības sasniedz nulli, viņš parādās pie tuvākās slimnīcas, taču zaudē 10% no kopējās labklājības (līdz maksimāli 10,000$). Niko ir iespēja atgūt savus ieročus pēc slimnīcas apmeklējuma, nevis kā iepriekšējas GTA spēlēs (izņemot Grand Theft Auto: Vice City Stories), kur šādu iespēju varēja atslēgt. Tomēr, spēlētājam tiekot apcietinātam, ieroči tiek konfiscēti.

Pieprasījuma līmeņi atšķiras no iepriekšējo sēriju līmeņiem. Kad policija meklē Niko, uz kartes parādīsies meklēšanas apkārtne. Rādiusa lielums palielināsies līdz ar pieprasījuma līmeņa augstumu. Kad policija pamana Niko, rādiuss pārcentrējas uzreiz meklēšanas uz jauno apkārtni. Spēlētājs var izbēgt no policijas, izbēgot no meklēšanas rādiusa un kādu laiku neizraisot nevienu pārkāpumu. Pieprasījuma līmeni var pazaudēt, iebraucot "Pay 'N' Spray" kā iepriekšējās spēlēs. Bet vairāk pieprasījuma līmeni spēlētājs nezaudēs, ja policija redzēs Niko iebraucot "Pay-N-Spary". Spēlētājam ir jauna iespēja mēģināt izbēgt no policijas, kad viņš ir apcietināts, taču tas maksās ar vienu pieprasījuma zvaigznīti vairāk. Arī jaunums ir tas, ka civilie iedzīvotāji varēs piezvanīt policijai, ja redzēs spēlētāju veicam kādu noziegumu.

Veids kā policija spēlētājam pievērš uzmanību mazliet atšķiras no ieprekšējam GTA sērijas spēlēm. Ja Niko izraisa lielu haosu, policija izmanto visus spēkus, lai viņu arestētu vai nogalinātu. Par "maziem" noziegumiem kā kāda piekaušana, nogalināšanu un auto zagšanu, parūpējas policijas patruļas. Lielāks pieprasījuma līmenis liek policijai izmantot laivas, helikopterus un FBI tipa aģentus, kas GTA: IV zināmi kā FIB (Federal Investigation Bureau). SWAT un armija vairs netiek izmantota GTA sērijā. Tagad tie ir aizstāti ar pretterorisma komandu, arī zināmu kā N.O.O.S.E. (National Office Of Security Enforcement).

Mašīnas

Zagt novietotu auto turpmāk vairs nebūs tik vienkārši. Niko vajadzēs tai izsist stiklu (ja tā ir aizslēgta) un tad iedarbināt to bez atslēgas, pretēji tam, kā iepriekšējās spēlēs spēlētājs vienkārši iekāpa mašīnā. Jaunā īpašība GTA: IV ir iespēja izmantot balss direkciju uz mērķi, izvēlētu kartē, bet šī iespēja ir pieejama tikai dārgajās mašīnās. Lielākais jaunums spēlē ir iespēja ceļot ar takšiem: spēlētājam jāpiezvana un jāpasūta taksometrs un tad ir jāizvēlas vieta, uz kuru taksistam braukt. Ir arī iespēja izlaist skatīšanos, kā tu dodies uz mērķi. Spēlētājam vairs nav iespēja vadīt lidmašīnas, kā tas bija iespējams iepriekšējās GTA sērijas spēlēs, bet vēl joprojām var vadīt helikopteru, tai skaitā policijas "Annihilator", kuram ir iebūvēts ložmetējs.

Automašīnu bojājumu fizika ir daudz detalizētāka, nekā spēles priekštečiem. Kad notiek liela sadursme ar motociklu, vadītāja aizsargcepure, visticamāk, nokritīs. Fizikas dzinējs lielā auto avārijā izraisīs to, ka vadītājs izlidos pa automašīnas priekšējo stiklu, un katru reizi tas var notikt pilnīgi citādāk, jo spēle vairs neizmanto tik daudz animācijas līdz ar to padarot to reālistiskāku. Ja Niko izlido cauri stiklam, viņš var zaudēt kādu daļu savas dzīvības vai pat iet bojā. Turpmāk arī mašīnas neuzsprāgs tām nokrītot ar jumtu uz zemes, bet, ja mašīna ir daudzas reizes sašauta, ievērojami sadauzīta vai tai ar ieročiem ir trāpīts pa benzīna bāku, tā uzsprāgs. Sprādzieni dažreiz var izraisīt tuvējo mašīnu aizdegšanos vai arī to, ka tās vairs nedarbosies.

Kad spēlētājs brauc ar mašīnu, viņš var izdauzīt automašīnas stiklu un brīvajā tēmēšanas veidā šaut ar daudziem ieročiem, un pat izmest granātas un citas sprāgstošas lietas pa logu. Dažās Libertīsitijas daļās Niko var apstāties pie prostitūtas un uztaurēt ar auto. Tad tas ļauj viņam uzsākt trīs dažādas attiecības ar prostitūtām.

Sazināšanās

GTA: IV iespēja izmantot mobilo tālruni ir paplašināta. Izvēloties mobilo tālruni, uz ekrāna stūrīša parādās palielināts telefons. Tajā spēlētājs var apskatīt SMS un citas lietas, kā arī sarunāt tikšanos ar kādu no saviem draugiem un dažādas citas lietas. Ir iespējams pildīt kādu neizdevušos misiju aizejot uz izvēlni. Spēlētājs var nofotografēt bildes ar tālrunis un augšupielādēt tās uz policijas datoru serveriem, dažu misiju laikā. Niko var zvanīt uz 911, lai tie atbrauktu uz viņa atrašanās vietu un likt viņiem arestēt kādu, kas viņam uzbrūk, vai arī izmantot to, lai viņi iztērētu savu laiku uz viltus trauksmi. Viņš arī var sazināties ar mediķiem un ugunsdzēsējiem. Izsaucot mediķus Niko var izvēlēties, lai tie viņu sadziedē. Maksa par to ir tāda pati kā, ja viņš būtu nogalināts un būtu parādījies pie slimnīcas. Telefons arī ļauj piekļūt spēles daudzspēlētāju režīmam.

Spēlē arī ir dažas datubāzes, kuras Niko var izmantot. Niko var izmantot spēlē esošajās Interneta kafejnīcas "TW@", kuras ir atrodamas dažādās pilsētas vietās. Ir vairāk kā 100 apskatāmas neīstas interneta saites, Niko var sūtīt un saņemt e-pastus (tai skaitā surogātpastu). Iepriekš spēlē Grand Theft Auto III bija arī redzamas interneta kafejnīcas, bet tur tās nebija pieejamas. Policijas mašīnā Niko var iekļūt tās iebūvētajā datorā, lai apskatītu sarakstu ar noziedzniekiem un pat noteikt, kur viņi dzīvo, nogalināt viņus un saņemt atlīdzību. Spēlē arī ir iekšspēles TV kanāli, kuros var skatīties reklāmas un raidījumus. Televīzijas šovi pārklāj daudz dažādus žanrus, tai skaitā — ziņas, komēdijas, sarunu šovus un sporta ziņas. Ir arī parodija par Rika Bernsa dokumentālo seriālu New York: A Documentary Film, kuru visu laiku rāda vienā no spēles kanāliem.

Daudzspēlētāju režīms

Grand Theft Auto IV ir pirmā spēlē GTA sērijā, kas ļauj spēlētājam spēlēt daudzspēlētāju režīmā uz konsolēm, ar 15 dažādiem daudzspēlētāju režīmiem. Daudzspēlētāja režīms atbalsta līdz pat 16 spēlētājiem vienlaikus. Spēlētājs var uzlabot un pārveidot savu tēlu lielākajā daļā daudzspēlētāju režīmu. Servera vadītājs var izvēlēties daudzas dažādas lietas kā piemēram spēles laiku, policijas klātbūtni, iedzīvotāju klātbūtni, satiksmi, spēles darbības vietu un ieročus. Tiešsaistes režīma spēles ir sadalītas vērtētos un nevērtētētos mačos. Apbalvojums vērtētam režīmam ir nauda, kas nosaka spēlētāju vērtējumu. Spēlē nav pieejams "dalītais ekrāns" un LAN režīms.

Daudzspēlētāja režīmā ir pieejami daudzi dažādi daudzspēlētāju veidi. Komandu bāzētajos režīmos ietilpst "Team Deathmatch", kur 2-8 komandas sacenšas viena ar otru, "Team Mafia Work" ir arī 2-8 komandu režīms, kur komandas sazinās ar mafiju un tā viņiem uzdod tādus darbus kā nogalināt vai nozagt kādu mašīnu, "Team Car Jack City" ir arī 2-8 spēlētāju režīms kur komandām jānozog kāda speciāla mašīna un jānogādā atpakaļ bez neviena bojājuma, "Cops n' Crooks" ir režīms, kurā daļa spēlētāju ir policisti un daļa zagļi, kā arī "Turf War" ir režīms, kurā par ietekmi kādā noteiktā pilsētas rajonā savstarpēji sacenšas divas komandas.

Spēlē arī ir daudzi sacensību un kooperatīvie režīmi. "Race" režīms ir tradicionālās sacensības ar noteiktiem kontroles punktiem, caur kuriem jāizbrauc, lai uzvarētu ir jāfinišē pirmajam, "Hangmans N.O.O.S.E." ir kooperatīvais režīms, kur tev jāsavāc kāda persona no lidostas un bez starpgadījumiem jānogādā līdz mērķim, pirms policija viņu nogalina. Ir vēl "Deal Breaker". Pēdējais kooperatīvais režīms ir "Bomb Da Base II", kur vienai komandai jānogalina visi cilvēki uz kuģa un pēc tam tas jāuzspridzina. Spēlē ir arī režīms, kur visi spēlētāji var brīvi pārvietoties pa pilsētu un darīt, ko grib.

Kopienas iespējas

Rockstar Games Social Club ir mājaslapa, kas uzrāda spēles statistiku no reģistrētiem lietotājiem. Par The Social Club mājaslapu tika paziņots 2008. gada 27. martā un uzsāka darbību 2008. gada 17. aprīlī. Galvenās lapas īpašības tika aktivizētas tajā pašā dienā kad iznāca pati spēle - 2008. gada 29. aprīlī. Social Club arī pabalstīs tiešsaistes īpašība spēlei Midnight Club: Los Angeles. Sociālais Klubs sastāv no dažādām daļām. Tajā ietilpst "LCPD Police Blotter", "The Story Gang", "The 100% Club", "The Hall of Fame", "The Liberty City Marathon" un "The Zit".

Intervijā ar Playstation World žurnālu Rockstar pieminēja ka viņi "ļoti atbalstīs" Sony PlayStation Home, kopienu, kas balstīta uz PlayStation Network. Rockstar arī paziņoja, ka cilvēki, kas apskatīs PlayStation Home apartamentus saņems tādus labumus kā drēbes savam personāžam un citas lietas savam PlayStation Home. Papildus tam spēlētāji var iegūt PlayStation 3 trofejas savai mājai.

PC versija

2008. gada 6. augustā Rockstar paziņojam ka GTA: IV izstrādā spēles PC versiju. Spēli izdos Ziemeļamerikā 2008. gada 2. decembrī un Eiropā 2008. gada 3. decembrī. Tai būs paplašinātāks un labāks daudzspēlētāju režīms nekā konsoles versijām. Visticamāk GTA: IV PC ports tiks izdots zem Games for Windows. Plānots ka vairāk par PC versiju varēs uzzināt 2008. gada 19. augustā Vācijas datorspēļu izstādē.

Konspekts

Sižets

Niko Beličs ir Austrumeiropietis-imigrants un veterāns Bosnijas karā, kurš dodas pie sava brālēna Romana uz Libertīstiju, lai izdzīvotu "amerikāņu sapni" un izbēgtu no savas noziedzīgās vēstures. Pēc atbraukšanas Niko ātri saprot, ka viņa brālēna stāstītais ir meli un ka viņš nemaz nav bagāts. Lai piepildītu amerikāņu sapni, Niko uzsāk savu gangstera dzīvi un cenšas palīdzēt arī savam brālēnam. Vēlāk tiek atklāts, ka Niko ir devies uz Libertīsitiju, lai atrastu cilvēku, kuru viņš vaino savas vecās armijas nodošanā. Niko caur Romanu drīz sazinās ar Libertīsitijas mafiju. Dažādos veidos Niko vēlāk iegūst arī citas paziņas, kas viņam palīdz kļūt bagātam.

Atrašanās vieta

Grand Theft Auto IV notiek iedomātā Libertīsitijā, kura sastāv no četrām lielām salām, bāzētām uz četrām lielākajām Ņujorkas salām. Broker ir Bruklina, Dukes ir Kvīnsa, Bohan ir The Bronx un Manhatena ir Algonquin. Statena Sala netika iekļauta spēlē, jo izstrādātāji uzskatīja, ka tā nebūtu interesanta. No sākuma visi uz citām salām ir slēgti terorisma draudu dēļ. Vēlāk progresējot cauri spēles stāstam visi tilti pakāpeniski atveras un Niko var doties uz citām salām un tās izpētīt.

Daži apskates objekti un vietas, kas ir īstajā dzīvē arī ir atrodamas spēlē, tai skaitā "Hove Beach", kas bāzēta uz Braitonas pludmales, "Firefly Island" bāzēta uz Konij salas, "Middle Park" bāzēts uz Centrālo Parku, "Statue of Happiness" bāzēta uz Brīvības statuju, "Star Junction" bāzēta uz Taimskvēru. "BOABO" (Beneath the Offramp of the Algonquin Bridge Overpass) parodija no DUMBO, "Triangle Building" bāzēta uz Flariton Building, "GetaLife Building" bāzēta uz MetLife Building, "Booth Tunnel" modelēts uz Linkolna tuneļa, un vēl daudz citi atdarinājumi un parodijas.

Atsauces

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa (angliski)
• GTA IV iekš Gamespot.com (angliski)
• GTA IV iekš StrategyWiki (angliski)

IGN (iepriekš Imagine Games Network) ir ASV videospēļu un izklaides mediju tīmekļa vietne, ko pārvalda IGN Entertainment Inc, Ziff Davis, Inc. meitasuzņēmums. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas Sanfrancisko, un to vada tā bijušais galvenais redaktors Pērs Šneiders. IGN vietne bija mediju uzņēmēja Krisa Andersona ideja, un tā darbību uzsāka 1996. gada 29. septembrī. Tā koncentrējas uz spēlēm, filmām, anime, televīziju, komiksiem, tehnoloģijām un citiem plašsaziņas līdzekļiem. Sākotnēji tā bija pieejama uz datora, vēlāk arī mobilajās platformās, Xbox un PlayStation konsoļu programmās, FireTV, Roku, kā arī pakalpojumos YouTube, Twitch, Hulu un Snapchat.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: IGN.
• Oficiālā tīmekļa vietne

Xbox One ir trešā konsole Microsoft Xbox spēļu konsoļu sērijā. Atšķirībā no iepriekšējās Microsoft konsoles, Xbox One bez ierastā DVD formāta atbalsta arī Blu-Ray diskus. Xbox One darbojas uz speciāli veidota astoņu kodolu AMD procesora, kura takts frekvence ir 1,75 GHz. Xbox One ir aprīkots ar grafisko procesoru, kas ir bāzēts uz AMD GCN arhitektūras ar 12 aprēķinu vienībām, kas kopā sastāda 768 grafiskos kodolus. Grafiskā procesora takts frekvence sastāda 853 Mhz, nodrošinot teorētisko veiktspēju 1,31 TFLOPS. Xbox One ir aprīkots ar 8 GB operatīvās atmiņas, un atkarībā no modifikācijas 500 GB vai 1 TB lielu cieto disku. Xbox One ir saderīgs ar vairākām Xbox 360 spēlēm pēc sistēmas programatūras atjaunošanas.

Xbox One pieslēgšanai pie TV tiek izmantots HDMI vads. Xbox One ir jauns dizains un jauns kontrolieris, Microsoft iztērēja vairāk kā 100 miljonus dolāru jaunā kontroliera izstrādei. tomēr tas ir ļoti līdzīgs Xbox 360 kontrolierim. Xbox One kontolieris izmanto divas AA baterijas vai atsevišķi iegādājamu akumulatoru. Baterijas, tāpat kā Xbox 360 konsolē, nevar uzlādēt, pieslēdzot kontrolieri pie konsoles.

Spēles

Brīdī, kad Xbox One nonāca tirgū, tam bija pieejamas 23 spēles: Angry Birds Star Wars, Assassin's Creed IV: Black Flag, Battlefield 4, Call Of Duty: Ghosts, Crimson Dragon, Dead Rising 3, FIFA 14, Fighter Within, Forza Motorsport 5, Just Dance 2014, Killer Instinct, LEGO Marvel Super Heroes, Lococycle, Madden NFL 25, NBA 2K14, NBA Live 14, Need For Speed: Rivals, Powerstar Golf, Ryse: Son of Rome, Skylanders: Swap Force, Xbox Fitness, Zoo Tycoon un Zumba Fitness: World Party. No pirmās pārdošanas dienas, 2013. gada 22. novembra līdz 3. decembrim piecas visvairāk pārdotās spēles bija: Call Of Duty: Ghosts ar 755 462 pārdotām kopijām, Battlefield 4 ar 436 069 pārdotām kopijām, Forza Motorsport 5 ar 355 148 pārdotām kopijām, Assassin's Creed IV: Black Flag ar 331 032 pārdotām kopijām un FIFA 14 ar 304 445 pārdotām kopijām.

Tikai viena no piecām visvairāk pārdotajām spēlēm Xbox One nav pieejama uz citām konsolēm vai PC un tā ir Forza Motorsport 5. Xbox One atbalsta spēles tiešsaistes režīmā, bet tam ir nepieciešams abonēt Xbox Live. Tiek ziņots, ka Microsoft šī servisa uzturēšanai izmanto vairāk kā 300 000 serverus.

Kinect

Kopā ar Xbox One Microsoft izlaida arī otrās paaudzes Kinect sensoru. Jaunās paaudzes Kinect sensors ir aprīkots ar augstākas izšķirtspējas kameru un spēj atpazīt sešus cilvēkus vienlaicīgi. Kad Xbox One nonāca pārdošanā visas konsoles tiek aprīkotas ar Kinect sensoru. Kinect sensors ļauj spēlēt noteiktas Xbox One spēles bez kontroliera. Tāpat Kinect nodrošina iespēju kontrolēt Xbox One ar balss palīdzību. Kinect sensors padarīja Xbox One dārgāku par saviem tiešajiem konkurentiem un vēlāk Microsoft izlaida arī versiju bez Kinect sensora.

Uzreiz pēc konsoles ieslēgšanas Xbox One ir nepieciešams sistēmas atjauninājums, bez kura lietotājam nebūs iespēja lietot konsoli. Visas Xbox One spēles ir nepieciešams instalēt uz konsoles cietā diska, tomēr pastāv iespēja uzsākt spēli, kamēr instalācija vēl nav pilnībā pabeigta. Pēc VGChartz datiem divās dienās tika pārdotas 1,186,324 Xbox One konsoles. Galvenais Xbox One konkurents ir Sony ražotais PlayStation 4 un Nintendo Wii U.

Atsauces

Xbox ir videospēļu zīmols, kas izveidots un pieder Microsoft. Zīmols sastāv no piecām spēļu konsolēm, un arī (spēļu) programmas, straumēšanas pakalpojumiem, tiešsaistes pakalpojumiem ar nosaukumu Xbox network un izstrādātāju nodaļas ar nosaukumu Xbox Game Studios. Zīmols pirmo reizi tika prezentēts Amerikas Savienotajās Valstīs 2001. gada novembrī, izziņojot oriģinālo Xbox konsoli.

2006. gada maijā tika pārdoti vairāk nekā 24 miljoni Xbox ierīču. Xbox 360 konsole tika izdota 2005. gadā un uz 2021. gada oktobri bija pārdoti 86 miljoni šo ierīču. Xbox One konsole tika izdota 2013. gada novembrī un to saražoja 51 miljona eksemplāru skaitā. Xbox vadītājs ir Fils Spensers, kurš nomainīja Marku Vitenu 2014. gada marta beigās.

Vēsture

Četri inženieri no Microsoft DirectX komandas un DirectX komandas vadītāja — sāka pārstāvēt, kāds būs Microsoft konsols, kas spēj konkurēt ar PlayStation 2. Viņi ir izstrādājuši sistēmu, kas izmantos daudzus aparatūras komponentus, kas darbojas ar datoru, efektīvi izmantojot Windows un DirectX versiju, lai palaistu konsoles spēles. Šim konsolei tika piedāvāts daudz nosaukumu, tostarp "Direct X Box" un "Windows Entertainment Project". Microsoft mārketinga komanda veica aptaujas un vislielāko priekšroku to testos bija "Xbox", šis nosaukums tika izvēlēts.

Microsoft pēdējā laikā darbojas, lai izmantotu “Xbox” zīmolu ārpus konsoles aparatūras, bet kā kopējais videospēļu zīmols, tā rezultātā notika pārdēvēšana Microsoft Studios uz Xbox Game Studios 2019. gadā. 2019. gada jūnijā Fils Spensers paziņoja, ka Microsoft "bizness ir nevis tā, cik konsoles jūs pārdodat. Bizness ir tāds, cik spēlētāju spēlē spēles, ko viņi pērk, kā viņi spēlē". Žurnālisti šo ceļu izvēlējušies, lai mazinātu akcentu konsoles aparātā un izvietotu prioritātes spēlēs, abonementos un pakalpojumos.

Konsoles

Xbox

Oriģinālā Xbox tika izdota 2001. gada 15. novembrī Ziemeļamerikā, 2002. gada 22. februārī Japānā un 2002. gada 14. martā Austrālijā un Eiropā. Tā bija pirmā Microsoft izeja spēļu konsolu tirgū. Spēļu konsolu sestās paaudzes ietvaros Xbox konkurēja ar PlayStation 2, Dreamcast (kas pārtrauca pārdošanu Amerikā pirms tam, kad Xbox iestājās pārdošanā) un GameCube. Xbox bija pirmā Amerikas kompānijas piedāvātā konsole pēc tam, kad Atari Jaguar pārstāja pārdot 1996. gadā. Xbox nosaukums notika no DirectX Boxsaīsināšanas, Microsoft grafikas API, DirectX.

Xbox 360

Xbox 360 tika izdota 2005. gada 22. novembrī, konkurē ar PlayStation 3 un Wii septītās spēļu konsoļu paaudzes ietvaros. Pēc stāvokļa 2014. gada jūnijā visā pasaulē tika pārdoti 84 miljoni Xbox 360. Konsole tika pilnībā izpārdota pēc izlaiduma visos reģionos, izņemot Japānu.

Pēc sākotnējās palaišanas tika izdotas divas Xbox 360 galvenās versijas. Xbox 360 S, kas izdots 2010. gadā, bija tas pats galvenais aparatūras nodrošinājums, bet ar pārstrādātu, smalkāku formu un mazākā izmēra cietu disku ar 250 GB. Tas arī pievienoja iebūvēto Wi-Fi 802.11 b/g/n, piecas USB 2.0 portas (salīdzinot ar trim vecajās versijās) un īpašā porta, kas paredzēta Kinect perifērijas ierīcēm.

Otrā Xbox 360 galvenā versija ir Xbox 360 E, kas tika izdota 2013. gadā. Tam bija korpusa stils, kas līdzīgs gaidāmajam Xbox One, bet vienīgā atšķirība ir cietais disks ar 120 GB. Pārējā bija tādi paši raksturojumi kā Xbox 360 S.

Xbox One

Xbox One tika izdota 2013. gada 22. novembrī. Xbox One konkurē ar PlayStation 4, Wii U un Switch kā daļu no astotas spēļu konsoles paaudzes. No 2014. gada novembra Microsoft paziņoja, ka nepublicēs datus par Xbox One pārdošanu.

Xbox One īpaša uzmanība tiek pievērsta tīmeklī balstītajām funkcijām, ieskaitot iespēju ierakstīt un straumēt spēles procesu, kā arī integrācijas iespējas ar televīzijas pierīci kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas skatīšanai caur konsoli ar uzlabotu vadības saskarni un balss vadību uz Kinect pamata.

Xbox One bija apstrīdējusi savas sākotnējās digitālo tiesību un konfidencialitātes vadības praksi; kamēr Microsoft reklamēja iespēju lietotājiem piekļūt savai spēļu bibliotēkai (neatkarīgi no tā, vai tās ir iegūtas fiziski vai digitālā veidā) jebkurā Xbox One konsolē, neprasot to diskus, un iespēju dalīties ar visu savu bibliotēku ar 10 piešķirtajiem ģimenes locekļiem, visas spēles ir jāsaista ar Xbox Live kontu un to konsoli Xbox One, un konsole būs periodiski jāveido savienojumu ar internetu (vismaz reizi 24 stundās), lai sinhronizētu bibliotēku, citādi konsole vispār nevarēs palaist spēles. Pēc lielākā daļa negatīvo kritiķu un patērētāju atsauksmju, Microsoft paziņoja, ka šie ierobežojumi tiks noņemti. Microsoft arī kritizēja par to, ka pieprasīja, lai pie Xbox One tiktu pieslēgta atjaunināta perifērijas ierīce Kinect darbam, kas, pēc kritiķu un konfidencialitātes aizsargu domām, varētu izmantot kā novērošanas ierīci. Microsoft nolēma atļaut konsoli funkcionēt bez Kinect.

2016. gada 13. jūnijā Microsoft anonsēja Xbox One S izstādē E3 2016, kas atšķiras mazāka forma un atbalsts 4K (ieskaitot straumēšanas un Ultra HD Blu-ray) un HDR. Izstādē E3 2017 Microsoft prezentēja Xbox One X, augstas kvalitātes modeli ar uzlabotu aprīkojumu, kas paredzēts, lai atvieglotu spēļu atskaņošanu ar izšķirtspēju 4K.

Xbox Series X un Series S

Xbox Series X un Xbox Series S spēļu konsoles devītā paaudze tika izdotas 2020. gada 10. novembrī. Abi uzskatāmi par devītās spēles konsolu paaudzes pārstāvjiem, konkurē ar PlayStation 5. Fiziski Xbox sērijas S ir daudz mazāks konsole, bet Xbox Series X ir spēcīgāks konsole jo tajā ir vairāk vietas spēļu glabāšanai.

Xbox Series X maksā $499 (~€420), kamēr Xbox Series S ir par $299 (~€250). Viena no lielākajām atšķirībām starp Xbox Series X un Xbox Series S, ka Xbox Series S neietver diskdzini. Tas nozīmē, ka jūs nevarat spēlēt ne vienā no Xbox spēlēm, ko iegādājaties veikalā, izmantojot to fiziskos diskus. Jūs varat spēlēt tikai tajās spēlēs, kas lejupielādētas internetā. Xbox Series X saturēs iekšēju glabātuve (SSD) par 1TB, kamēr Xbox Series S būs tikai par 512GB. Xbox Series X atbalstīs 4K 60FPS/120FPS, kamēr Xbox Series S atbalsta 1440p 60/120FPS. Bez šīm atšķirībām, abas konsoles varēs spēlēt nākamās paaudzes Xbox spēles, kā arī spēlēt “tūkstošiem” Xbox One spēļu un atpakaļ savietojamo Xbox 360 spēļu spēli. Jūs varat izmantot arī Xbox One aksesuārus ar abām sistēmām.

Pakalpojumi

Xbox network

Xbox network (oficiāli pazīstama kā Xbox Live) ir tiešsaistes pakalpojums ar vairāk nekā 65 miljoniem lietotāju visā pasaulē (pēc stāvokļa 2019. gada jūlijā). Tā ietver virtuālo tiešsaistes tirgu, Xbox Games Store veikalu, kas ļauj iegādāties un lejupielādēt spēles un dažādus multimediju veidus. Tiešsaistes spēles uz Xbox pirmo reizi sākās 2002. gada 15. novembrī visā pasaulē.

Xbox Games Store

Xbox Games Store ir tiešsaistes tirdzniecības laukums, kas izveidots Microsoft Xbox One un Xbox Series X/S. Tirdzniecības laukums ir vieta, kur varat iegādāties spēles un filmas ar digitālās lejupielādes palīdzību.

Xbox Game Pass

Xbox Game Pass ir Microsoft abonementa pakalpojums lietošanai ar Xbox One un Windows 10. Xbox Game Pass sniedz lietotājiem piekļuvi spēļu katalogam no dažādiem izdevējiem pēc vienotas abonementa ikmēneša cenas. Pakalpojums tika uzsākts 2017. gada 1. jūnijā.

Kontrolieri

Xbox kontrolieris

2001. gadā izdotā Xbox vadības panelis kļuva par pirmo kontrolleri, kas izveidots oriģinālajai Xbox. Xbox kontrolleris ir aprīkots ar diviem analogiem stienīšiem, kas ir jutīgs nospiešanas vadības paneli, diviem analogiem rokturim, pogu “Atpakaļ”, pogu “Sākt”, ar divām aksesuāru trigerim un sešiem 8 bitu analogiem darbības pogām (A/Zaļš, B/Sarkans, X/Zils, Y/Dzeltens, vēl arī melnbaltas pogas). Xbox standarta kontrolieris (sākotnēji iesauka “Fatty”, bet vēlāk “Duke”) sākotnēji bija kontrolieris komplektā ar Xbox sistēmām.

Xbox 360 kontrolieris

Xbox 360 standartkontrolieris atšķiras no pirmā oriģinālkontroliera ar vienpadsmit digitālās poga, digitālā D-pad. Xbox 360 kontrolierm labajā apakšējā stūrī atrodas labā analogā džoistika, kreisajā apakšējā stūrī — digitais D-pad, bet kreisajā malā — kreisais analogais džoistiks. Abas analogas džoistikas arī var “ieslēgt”, lai aktivizētu digitālo pogu apakšā. Kontrollera centrā priekšpusē izvietotas digitālās pogas “Sākt”, “Atpakaļ” un “Rokasgrāmata”. Poga “Rokasgrāmata” ir atzīmēta ar Xbox logo un tiek izmantota, lai ieslēgtu konsoles/kontrolieri un piekļūtu vadības izvēlnei. Tā ir arī aplenkta ar “gaismas gredzenu”, kas norāda kontroliera numuru, kā arī mirdz, kad tiek pievienots un kad tiek parādīts paziņojums. Kreisā un labā “pleci” ir digitālā plecu poga jeb “bampers”, un analogais trigeris.

Xbox One kontrolieris

Xbox One konsolei ir pārskatīts kontrolleris ar uzlabojumiem, salīdzinot ar Xbox 360 kontrolleri. Šis jaunais kontrolieris ir izveidots darbam ar Kinect. Pogas “Sākt” un “Atpakaļ” tiek aizstātas ar pogām “Izvēlne” un “Skats”. Tam ir impulsu trigeri, kas aizstāj parastos trigerus. Xbox poga joprojām parāda minirokasgrāmata pēc stāvokļa uz jaunākajām monitoringam panelim versijām, bet agrākās versijās tā atklāja galveno izvēlni monitoringus paneļi, atstājot spēli nepārtrauktu.

Xbox Series X un Series S kontrolieris

Kontrolieris maz atšķiras no Xbox One kontroliera, bet jaunais bezvadu kontrolleris pievienoja “Capture”, “Share” pogu, hibrīda D-pad un uzlabotu saķeri ar bamperiem un trigeriem.

Citi aksesuāri

Kinect

Kinect ir ievades ierīce ar kustības sensoru no Xbox 360 spēļu konsoles un Windows. Balstoties uz papildu perifērijas ierīci tīmekļa kameras stilā Xbox 360 konsolei, tas ļauj lietotājiem pārvaldīt Xbox 360 un mijiedarboties ar to bez nepieciešamības pieskarties spēļu kontrolierim, izmantojot dabisko lietotāja interfeisu, izmantojot žestus un mutvārdu komandas. Kinect konkurē ar Wii Remote Plus un PlayStation Move ar PlayStation Eye kustības kontrolieriem mājas konsolei Wii un PlayStation 3 attiecīgi.

Neskatoties uz uzlabotu veiktspēju, salīdzinot ar oriģinālo Xbox 360 Kinect, viņa pēctecis Xbox One Kinect izraisīja neviennozīmīgas atbildes. To slavināja par plašu apceres stūri, ātru atbildes laiku un augstvērtīgu kameru. Tomēr nespēja Kinect saprast dažus akcentus angļu valodā ir pakļauti kritikai. Tika izteikta arī virkne bažu par konfidencialitāti.

Xbox Mini Fridge

Xbox Mini Fridge ir populārās Xbox Series X konsoles 1:1 mēroga kopija , kas sver 400 kg. Tam ir LED gaismas diodes un dizaina elementi, kas līdzinās pašai konsolei. Priekšpusē ir vairāki plaukti papildierīcēm un uzkodām, un tajā ir USB ports ierīču uzlādei. Tai ir 10 litru ietilpības dzesētājs. Uzņēmums paziņoja, ka “strādā pie tā, lai Xbox Mini Fridge nonāktu pie pēc iespējas vairāk faniem, un 2022. gadā turpinās paplašināt pieejamību reģionos.”

Atsauces

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa

Bethesda Game Studios ir amerikāņu videospēļu izstrādātāja un ZeniMax Media studija, kas atrodas Rokvilā, Mērilendas štatā. Agrāk uzņēmums piederēja pie Bethesda Softworks, bet pēc The Elder Scrolls III: Morrowind izdošanu 2002. gadā tas ieguva savu nosaukumu un logotipu. Studijas vada Tods Hauards kā izpildproducents un Ešlijs Čengs kā studijas direktors.

Vēsture

2001. gadā ZeniMax Media, mātes uzņēmums Bethesda Softworks, nolēma, ka divas operacionālās vienības Bethesda Softworks, izstrādes un izdošanas - jānodala. Pēc tam Bethesda Softworks saglabāja izdevniecību, bet izstrādes darbinieki tika pārcelts uz jaunizveidoto Bethesda Game Studios.

2008. gadā Bethesda Game Studios tika uzskatīta par vienu no vadošajiem nozares labākajiem izstrādātājiem, pateicoties Elder Scrolls fantāzijas visuma reputācijai un kritiķu atzinīgi novērtētajam Fallout 3.

2021. gada martā Microsoft iegādājās ZeniMax Media par 7,5 miljardiem ASV dolāru un kļuva par daļu no Xbox Game Studios.

Meitasuzņēmumi

• Bethesda Game Studios Montreal - Monreāla, Kvebekā; dibināts 2015. gada decembrī.
• Bethesda Game Studios Austin - Ostina, Teksasā; dibināta 2012. gada oktobrī kā ZeniMax meitas uzņēmums BattleCry Studios un 2018. gada martā pārveidota par Bethesda Game Studios daļu.
• Bethesda Game Studios Dallas - Dalasa, Teksasā; dibināta 2007. gadā kā Escalation Studios, 2017. gada februārī to iegādājās ZeniMax, bet 2018. gada augustā tā tika pārveidota par Bethesda Game Studios daļu.

Izstrādātās spēles

2018. gadā Bethesda E3 2018 konferences laikā, tika paziņots, ka cits izstrādātais projekts ir kļuvis par kompānijas pirmo jauno intelektuālo īpašumu pēdējo 25 gadu laikā - Starfield. 2021 Xbox/Bethesda Games Showcase laikā tika paziņots, ka Starfield iznāks ekskluzīvi PC un Xbox Series X/S ierīcēm. Tās iznākšanas datums ir apstiprināts 2022. gada 11. novembrī.

Paplašinājuma pakotnes

Apbalvojumi

• Gamasutra's Best Of 2008 - Top Pieci Izstrādātāji
• 2011 Spike Video Game Awards — Gada Studija
• 2015 The Game Awards — Gada izstrādātājs (Nominēta)

Atsauces

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa (angliski)

Helēna Mirena (angļu: Helen Mirren; dzimusi Helēna Lidija Mironofa (Helen Lydia Mironoff) 1945. gada 26. jūlijā Londonā) ir angļu aktrise.

H. Mirenas māte ir angliete Ketlīna Rodžera (1909—1996), bet tēvs krievs Vasīlijs Mironovs (1913—1980), dzimis Krievijas Smoļenskas apgabala Kurjanovā. Vectēvs no tēva puses Pjotrs Mironovs, būdams Krievijas Impērijas dienestā Londonā, neatbalstīja 1917. gada Oktobra revolūciju un palika emigrācijā Lielbritānijā.

Aktrises karjeru H. Mirena sākusi 1965. gadā. Par lomu 2006. gada filmā "Karaliene" (The Queen), kurā viņa attēloja Apvienotās Karalistes karalieni Elizabeti II, saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise. Gadu iepriekš viņa spoži nospēlēja citu karalieni — Elizabeti I televīzijas filmā "Elizabete I" (Elizabeth I). Vēl karjeras laikā saņēmusi četras Ekrāna aktieru ģildes balvas, četras BAFTA kino balvas, trīs Zelta globusa balvas, četras Emmy balvas un divas Kannu kinofestivālu labākās aktrises balvas. Citas ievērojamās kinolomas: "Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais" (1989), The Debt (2010), "Pēdējā pietura" (The Last Station, 2009), "Nacionālie dārgumi: Noslēpumu grāmata" (2007), "Kalendāra meitenes" (Calendar Girls, 2003), "Gosforda parks" (2001), Some Mother's Son (1996), The Madness of King George (1995).

Filmogrāfija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helēna Mirena.
• Oficiālā tīmekļa vietne

• IMDb profils (angliski)
• Internet Broadway Database profils (angliski)
• AllMovie profils (angliski)
• Box Office Mojo profils (angliski)

Minecraft ir būvniecības videospēle, kuru izveidojis Markuss Pēšons (Markus Persson) un tā dibinātā kompānija Mojang Studios, kas bāzēta Stokholmā, Zviedrijā. Spēle paredz spēlētājiem izveidot un sagraut dažāda veida kubus trīsdimensiju vidē. Spēlētājs pieņem tēlu, kas var sagraut vai uzlikt, nolikt kubus, kas veido fantastiskas struktūras un mākslas darbus dažādos daudzspēlētāju serveros vairākos spēļu režīmos "izdzīvošanas", "radošais", "nežēlīgais" un "piedzīvojumu" (survival, creative, hardcore, adventure).

2014. gada septembrī Minecraft un tās izstrādātāju Mojang AB iegādājās informācijas tehnoloģiju milzis Microsoft par aptuveni 2,5 miljardiem dolāru.

Minecraft izveidošana tika sākta 2009. gada 10. maijā. Oficiāli Minecraft tika izlaists 2011. gada 18. novembrī. No 2011. gada 16. augusta Google Play bija pieejama sākotnējā spēles versija viedierīcēm, saukta Pocket Edition. 2012. gada 5. maijā tika izlaists Minecraft Xbox 360, Xbox Live Arcade un PS3. Minecraft regulāri tiek veikti uzlabojumi. Spēlei iznāk jaunas versijas, kurās pieejams daudz vairāk resursu, tiek pievienotas un mainītas daudzas lietas.

Minecraft ir iespējams iegādāties, bet Minecraft Classic var spēlēt bez maksas. Minecraft Classic 2020 gadā ir gaidāma Minecraft otrā daļa, jeb Minecraft Dungeons.

Spēļu gaita

Spēles režīmi

Minecraft ir dažādi režīmi, no kuriem viens ir jāizvēlas spēles sākumā. Šie režīmi atbilst dažādiem spēles veidiem:

Izdzīvošanas režīmā

Izdzīvošanas režīmā (Survival mode) spēlētājiem ir jāsavāc dabas resursi no apkārtējās vides, piemēram, koks un akmens, lai izgatavotu dažādus blokus un priekšmetus. Atkarībā no sarežģītības līmeņa, monstru parādīšanās tiek ierobežota tumšākajās vietās, kas atrodas attālumā no spēlētāja noteiktā rādiusā. Tāpēc spēlētājiem ir nepieciešams uzbūvēt naktspatversmi. Šajā režīmā ir arī veselības josla, kuru var samazināt uzbrukums no mobiem, krišana, noslīkšana, iekrišana lavā, nosmakšana, bada ciešanas un citi notikumi. Spēlētājiem ir arī bada josla, kas jāuztur, regulāri ēdot spēles pārtiku, izņemot mierīgākās sarežģītības pakāpes režīmu. Ja bada josla pilnībā izsīkst, automātiskā dziedināšana apstājas un veselība sāk samazināties. Veselība atjaunojas, kad spēlētāja bada josla ir gandrīz pilna vai kad tiek izmantots nemainīgs mierīgākais sarežģītības līmenis.

Spēlētājiem ir iespēja izgatavot dažādus priekšmetus. Šie priekšmeti ietver bruņas, kas samazina saņemtos bojājumus no uzbrukumiem; ieročus, piemēram, zobenus vai cirvjus, kas palīdz vieglāk nogalināt monstrus un dzīvniekus; un instrumentus, kas ļauj ātrāk izjaukt noteiktu veidu blokus. Dažiem priekšmetiem ir vairāki līmeņi, kas atkarīgi no izmantotās izgatavošanas materiāla, un augstāka līmeņa priekšmeti ir efektīvāki un izturīgāki. Spēlētāji var arī uzstādīt krāsnis, lai gatavotu ēdienu, apstrādātu rūdas un pārveidotu materiālus citos materiālos. Turklāt spēlētāji var veikt preču apmaiņu ar ciemā esošiem iedzīvotājiem (NPC), izmantojot tirdzniecības sistēmu, kurā smaragdi tiek izmantoti kā valūta, lai iegādātos dažādas preces, un otrādi.

Spēlē ir inventāra sistēma, kas ļauj spēlētājiem nēsāt ierobežotu skaitu priekšmetu. Pēc spēlētāja nāves, inventārā esošie priekšmeti izkrīt, ja spēle nav pārkonfigurēta citādi. Pēc tam spēlētāji atdzimst sākuma punktā, kas pēc noklusējuma ir tur, kur viņi pirmo reizi ienāk spēlē. Lai atdzimtu citā vietā, spēlētājiem ir jāizmanto gulta vai atdzimšanas enkuris. Izkritušos priekšmetus var atgūt, ja spēlētājs paspēj tos savākt 5 minūšu laikā, pretējā gadījumā tie pazūd. Spēlētāji var iegūt pieredzes punktus, nogalinot monstrus un citus spēlētājus, iegūstot rūdas, audzējot dzīvniekus un gatavojot ēdienu. Pieredzes punktus var izmantot, lai uzburto darbarīkus, bruņas un ieročus. Uzburto priekšmetu raksturo spēcīgāka veiktspēja, ilgāka izturība un/vai citi īpaši efekti.

Nežēlīgajā režīmā

Nežēlīgais režīms (Hardcore mode) ir viena no izdzīvošanas režīma variācijām, kas ir iestatīta uz maksimālo sarežģītības līmeni. Ja spēlētājs nomirst nežēlīgajā režīmā, viņam ir aizliegts turpināt spēlēt šajā pasaulē. Spēlētājs var pārslēgties uz skatītāja režīmu, lai izpētītu pasauli pēc nāves, vai arī pilnībā dzēst šo pasauli. Nežēlīgais režīms ir pieejams tikai Java Edition versijā.

Radošajā režīmā

Radošajā režīmā (Creative mode) spēlētājiem ir pilna piekļuve visiem spēles resursiem un priekšmetiem, kurus var uzreiz novietot vai noņemt, izmantojot inventāra izvēlni. Spēlētājs var brīvi lidot pa spēles pasauli, un tāpat tēls nebūs pakļauts bojājumiem vai badam. Šis režīms sniedz spēlētājiem iespēju koncentrēties uz radošo projektu veidošanu un lielo būvju izveidi.

Piedzīvojumu režīmā

Piedzīvojumu režīms (Adventure mode) ir īpaši izstrādāts, lai spēlētāji varētu baudīt lietotāju veidotas kartes un piedzīvojumus. Šis režīms ir līdzīgs izdzīvošanas režīmam, bet ar dažādiem ierobežojumiem, kas tiek noteikti kartes autora pārziņā, piemēram, spēlētājam var būt aizliegts lidot vai iznīcināt blokus. Šis spēļu režīms tika pievienots versijā 1.3.1 snapšotā 12w22a.

Skatītāja režīmā

Skatītāja režīmā (Spectator mode) ļauj spēlētājiem lidot caur blokiem un vērot spēles gaitu, tieši neiesaistoties tajā. Spēlētājs ir neredzams citiem spēlētājiem un monstriem, nav inventārs, bet var teleportēt pie citiem spēlētājiem un skatīt no cita spēlētāja vai būtnes skatījuma. Šo režīmu nevar no paša sākuma ieslēgt pasaulē, var izmantot tikai /gamemode spectator komandu. Šis režīms pirmo reizi parādījās Minecraft versijā 1.8 un ir pieejams tikai Java Edition.

Izstrāde

Sākotnējais Minecraft izdevums, kas tagad pazīstams kā Java Edition, pirmo reizi tika izstrādāts 2009. gada maijā. Spēle pirmo reizi tika publiskota 2009. gada 17. maijā kā attīstības versija TIGSource forumos. Persons atjaunināja spēli, pamatojoties uz atsauksmēm no forumiem. Šo versiju vēlāk sāka dēvēt par Classic versiju. 2009. un 2010. gadā tika izlaisti turpmāki izstrādes posmi - Survival Test, Indev un Infdev.

Pirmais lielais atjauninājums ar nosaukumu Alpha tika izdots 2010. gada 30. jūnijā. Lai atbalstītu Minecraft izstrādi, Persons nodibināja videospēļu uzņēmumu Mojang. Mojang līdzdibinātāju vidū bija Jakobs Porsersers un Karls Mannehs. 2010. gada 11. decembrī Persons paziņoja, ka 2010. gada 20. decembrī tiks uzsākta Minecraft beta testēšanas fāze. 2011. gada 18. novembrī Mojang pārcēla spēli no beta versijas un izlaida pilnu versiju.

Pilnīgas versijas Minecraft (Java Edition) izstrāde sākās 2011. gada 18. novembrī un turpinās līdz šai dienai. Šajā izstrādes posmā spēle tiek uzskatīta par “pabeigtu”, kurai ir “nobeigums” un gatavas apskatei un novērtēšanai. Katru gadu Minecraft izstrādātāji uzlabo spēli ar atjauninājumiem. Lai uzlabotu kļudas (Bugs) viņi taisa jaunas zem atjauninājumi (Minor updates) piemēram: 1.15.1.

Atsauces

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne
• Minecraft Classic