Hamamacu (japāņu: 浜松市, Hamamatsu-shi) ir pilsēta Japānā, Čjūbu reģionā. Tā ir Sidzuokas prefektūras lielākā pilsēta, bet ne administratīvais centrs. 2021. gadā pilsētā dzīvoja 788 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas Honsju salas centrālās daļas dienvidu piekrastē, 260 km uz dienvidrietumiem no Tokijas. Tā ir ostas pilsēta. Hamamacu ir nozīmīga rūpniecības pilsēta Japānā, tā ir zināma kā motociklu un elektronisko mūzikas instrumentu ražotāja. Hamamacu atrodas uzņēmumu Suzuki Motor, Roland Corporation, Kawai un Hamamatsu Photonics galvenās mītnes. Pilsētā ir dibināts uzņēmums Honda, lai gan pašlaik uzņēmuma galvenā mītne šeit neatrodas. Hamamacu atrodas arī liela Japānas bruņoto spēku gaisa bāze.

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hamamacu.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

12. novembris ir gada 316. diena pēc Gregora kalendāra (317. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 49 dienas.

Vārda dienas

Kaija, Kornēlija

Notikumi

• 1912. gads — Roberta Skota un viņa vīru sasalušie ķermeņi atrada Rosa šelfa ledājā, Antarktīdā.
• 1918. gads — Austrija kļuva par republiku.
• 1920. gads — Itālija un Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste noslēdza Rapallo līgumu pēc kura izveidota Fiumes Brīvvalsts.
• 1927. gads — Ļevs Trockis un Grigorijs Zinovjevs tika izslēgti no VK(b)P, tādējādi Josifs Staļins ieguva vienpersonisku kontroli pār PSRS.
• 1955. gads — dibināts Bundesvērs, Vācijas Federatīvās Republikas bruņotie spēki.
• 1980. gads — NASA kosmiskā zonde Voyager 1 pietuvojoties Saturnam pirmo reizi nofotografē tā gredzenus.
• 1982. gads — Jurijs Andropovs kļuva par PSKP ģenerālsekretāru pēc Leonīda Brežņeva nāves.
• 1990. gads — Akihito kronēts par 125. Japānas imperatoru.
• 1998. gads — Daimler-Benz pabeidza apvienošanos ar Chrysler Corporation, izveidojot DaimlerChrysler.
• 2001. gads — Taliban spēki atstāja Afganistānas galvaspilsētu Kabulu.
• 2006. gads — Dienvidosetijā notika referendums par neatkarību no Gruzijas.
• 2014. gads — pirmoreiz vēsturē kosmiskais aparāts nolaidās uz komētas, zondes Rosetta nolaižamajam aparātam Philae nosēžoties uz Čurjumova—Gerasimenko komētas kodola.

Dzimuši

• 1833. gads — Aleksandrs Borodins (Александр Бородин), krievu komponists, ārsts un ķīmiķis (miris 1887. gadā)
• 1840. gads — Ogists Rodēns (Auguste Rodin), franču tēlnieks (miris 1917. gadā)
• 1842. gads — Džons Strats (John Strutt), britu fiziķis (miris 1919. gadā)
• 1850. gads — Mihails Čigorins (Михаил Чигорин), krievu šahists (miris 1908. gadā)
• 1866. gads — Suņs Džunšaņs (孫中山), ķīniešu revolucionārs (miris 1925. gadā)
• 1904. gads — Žaks Turnērs (Jacques Tourneur), franču kinorežisors (miris 1977. gadā)
• 1915. gads — Rolāns Barts (Roland Barthes), franču filozofs (miris 1980. gadā)
• 1921. gads — Vaidelotis Apsītis, latviešu arhitekts (miris 2007. gadā)
• 1929. gads:
  • Greisa Kellija (Grace Kelly), amerikāņu aktrise (mirusi 1982. gadā)
  • Gunārs Skriba, latviešu mežzinātnieks, Gaujas Nacionālā parka pirmais direktors (miris 2020. gadā)
• 1933. gads — Borislavs Ivkovs (Борислав Ивков), serbu šahists (miris 2022. gadā)
• 1934. gads — Čārlzs Mensons (Charles Manson), ASV noziedznieks (miris 2017. gadā)
• 1935. gads:
  • Ludmila Gurčenko (Людмила Гурченко), padomju, krievu aktrise (mirusi 2011. gadā)
  • Gunārs Jākobsons, latviešu sporta žurnālists un televīzijas un radio komentētājs
• 1937. gads — Pauls Putniņš, latviešu dramaturgs (miris 2018. gadā)
• 1945. gads — Nīls Jangs (Neil Young), Kanādas mūziķis
• 1954. gads — Rade Milovanovičs (Rade Milovanović), Bosnijas un Hercegovinas šahists (miris 2024. gadā)
• 1958. gads — Lauris Gundars, latviešu režisors un dramaturgs
• 1959. gads — Kārlis Seržants, Latvijas žurnālists un politiķis
• 1960. gads — Gunārs Kūtris, Latvijas jurists un politiķis
• 1961. gads — Nadja Komeneči (Nadia Comăneci), rumāņu vingrotāja
• 1970. gads — Tonija Hārdinga (Tonya Harding), ASV daiļslidotāja
• 1976. gads — Judīte Holofernesa (Judith Holofernes), vācu dziedātāja
• 1979. gads — Agnese Ozoliņa, latviešu peldētāja
• 1980. gads — Raiens Goslings (Ryan Gosling), kanādiešu aktieris un mūziķis
• 1982. gads — Anna Hetaveja (Anne Hathaway), ASV aktrise
• 1986. gads — Injacio Abate (Ignazio Abate), Itālijas futbolists
• 1995. gads — Tomā Lemārs (Thomas Lemar), Francijas futbolists
• 1998. gads — Žils Kundē (Jules Koundé), Francijas futbolists

Miruši

• 1623. gads — Jozafats Kuncevičs (Язафат Кунцэвіч), katoļu svētais (dzimis 1580. gadā)
• 1729. gads — Aleksandrs Menšikovs (Александр Меншиков), krievu valsts darbinieks (dzimis 1673. gadā)
• 1946. gads — Alberts Lamberts (Albert Lambert), amerikāņu golferis un aviators (dzimis 1875. gadā)
• 2013. gads — Aleksandrs Serebrovs (Александр Серебров), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1944. gadā)
• 2018. gads — Stens Lī (Stan Lee), amerikāņu komiksu rakstnieks, redaktors un izdevējs (dzimis 1922. gadā)
• 2020. gads — Ivars Strautiņš, latviešu uzņēmējs (dzimis 1942. gadā)
• 2022. gads — Velta Skurstene, latviešu aktrise (dzimusi 1930. gadā)

Svētku un piemiņas dienas

• Konstitūcijas diena (Azerbaidžāna)
• Nacionālā jaunatnes diena (Austrumtimora)
• Nacionālā veselības diena (Indonēzija)
• Pasaules pneimonijas diena
• Tēva diena (Indonēzija)

AS "Amber Latvijas balzams" (agrāk "Latvijas balzams") ir uzņēmums Latvijā, lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā. Tā senākā ražotne sāka darbu 1900. gadā, bet mūsdienu formā kā akciju sabiedrība tā dibināta 1997. gadā.

Uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržas Nasdaq Riga Otrajā sarakstā. Tā lielākais akcionārs (2022. gadā) ir SIA Amber Beverage Group (89,99 %), kas pieder S.P.I. Group grupas uzņēmumam Amber Beverage Group Holding S.ar.l. Luksemburgā.

Vēsture

Par "Amber Latvijas balzama" pirmsākumu uzskata 1900. gadu, kad darbu sāka "Rīgas valsts degvīna noliktava Nr. 1".

1940. gadā padomju vara rūpnīcu nacionalizēja un pārdēvēja par "Rīgas spirta un degvīna rūpnīcu". 1948. gadā Latvijas balzams sāka ražot degvīnu Stoličnaja. 1949. gadā rūpnīca sāka liķieru ražošanu, no tiem pirmais un slavenākais bija "Allažu ķimelis". 1950. gadā izdevās atjaunot kara laikā zaudēto "Melnā balzama" recepti, un tika uzsākta tā ražošana. 1952. gadā tika sākta dzirkstošā vīna "Rīgas šampanietis" ražošana pēc unikālas patentētas tehnoloģijas. 1960. gadā uzsāka produkcijas eksportu ārpus PSRS. 1970. gada rūpnīcu pārdēvēja par "Latvijas balzamu".

1995. gadā sāka brendija "Merkurs" ražošanu. 1996. gadā Privatizācijas aģentūra uzņēmumu nodeva privatizācijai. 1997. gadā "Latvijas balzams" kļuva par publisku akciju sabiedrību. 1998. gadā tika sākta uzņēmuma akciju kotēšana Rīgas fondu biržā.

2000. gadā uzņēmums pilnībā tika privatizēts. 49,95 % akciju piederēja AS New Technology and Development Corporation (bijusī Ave Lat grupa) meitas uzņēmumam NTBDC LB, 2000. gadā "Latvijas balzams" iegādājās uzņēmumu AS "Rīgas vīni". 2001. gadā "Latvijas balzams" uzsāka sidru ražošanu (Lucky Dog). 2003. gada martā S.P.I. Group Nīderlandē reģistrētais meitas uzņēmums SPI Distilleries B.V. no NTBDC LB nopirka "Latvijas balzams" akcijas. Pēc tam, kad SPI Distilleries B.V. arī no citiem īpašniekiem iegādājās akcijas, tam piederēja 87,98 % kapitāldaļu. Septembrī alkohola mazumtirgotāju SIA Bravo pārdeva uzņēmumam ONETANGO Ltd. Lietuvā tika dibināts meitas uzņēmums UAB Baltijos alkoholiniai produktai, kas nodarbojās ar konsultāciju un mārketinga pakalpojumu sniegšanu "Latvijas balzams" Lietuvas tirgū. "Latvijas balzams" sāka degvīnu Stolichanaya un Moskovskaya pildīšana pasaules tirgiem. 2005. gadā Viļņā atvēra pirmo "Latvijas balzama" veikalu. Līdz 2008. gadam pieauga eksports, bet saimnieciskās krīzes laikā 2009. gadā samazinājās eksports un apgrozījums. 2007. gadā uzņēmumā tika uzstādīta Latvijā pirmā ražošanas līnija dzērienu pildīšanai skārdenēs.

2012. gadā 89,53 % akciju piederēja S.P.I. Regional Business Unit B.V. 2012. gadā atkal sāka pieaugt apgrozījums. 2014. gada 23. oktobrī noliktavu kompleksā Dreiliņos Balt Cargo Solutions atklāja SPI Group loģistikas centru Amber Logistics, kurā izvietojās "Latvijas balzama" vietējā tirgus preču noliktava, kā arī dzērienu izplatītāja SPI Distribution Latvia vairumtirdzniecības preču noliktava un birojs. 24. oktobrī SPI Group dibināja meitas uzņēmumu SIA Amber Beverage Group, kurā apvienoja SPI Group Baltijas uzņēmumus. 3. novembrī S.P.I. Regional Business Unit B.V. piederošie 89,53 % AS "Latvijas balzams" akciju pārgāja SIA Amber Beverage Group īpašumā. 2015. gada 3. jūlijā SPI Distribution Latvia pārdēvēja par SIA Amber Distribution Latvia. 2019. gada 1. augustā alkoholisko dzērienu tirdzniecības tīklu "Latvijas balzams veikali" apvienoja ar Amber Distribution Latvia.

2021. gada jūnijā "Latvijas balzams" par 2,136 miljoniem eiro pārdeva trīs vēsturiskas ēkas Daugavgrīvas ielā un Raņķa dambī (blakus augstceltņu kompleksam Z-Towers) Z-Towers attīstītāja AS Towers Construction Management īpašniekam Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam SPI RE Holdings. 2021. gada 30. septembrī "Latvijas balzams" akcionāri nolēma mainīt uzņēmuma nosaukumu uz Amber Latvijas balzams, pārdēvēšana stājās spēkā 2022. gada 29. aprīlī.

Vispārīga informācija par uzņēmumu

Uzņēmumam pieder divas ražotnes Rīgā: dzirkstošo vīnu un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne un stipro alkoholisko dzērienu ražotne. "Latvijas balzams" nodrošina vairāk nekā 600 darba vietas un ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

AS "Latvijas balzams" ar vairāk nekā 100 produktu nosaukumiem ir pārstāvēts gandrīz visos stipro un vieglo alkoholisko dzērienu segmentos. Vairākos no tiem uzņēmums ir izteikts tirgus līderis Latvijā, pazīstamākie zīmoli ir "Rīgas Melnais balzams" un "Rīgas šampanietis". "Latvijas balzams" ieguvis simtiem apbalvojumu dažādos starptautiskos un pašmāju konkursos un iegūti kvalitātes sertifikāti.

"Latvijas balzams" ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem — tā produkcija pieejama vairāk nekā 30 pasaules valstīs. 2013. gadā eksports bija 66 % no visas uzņēmumā ražotās produkcijas.

Atsauces

Ārējās saites

• Uzņēmuma vietne