![Volvo Volvo](/modules/owlapps_apps/img/nopic.jpg)
Aktiebolaget Volvo (Volvo Group, Volvokoncernen) ir Zviedrijas kompānija, kas ražo komerciālo transportu, autobusus un inženiertehniku, braukšanas sistēmas kuģiem, kravas auto, aerokosmisko sistēmu detaļas, un veic to servisu. Iepriekš kompānija ražoja arī vieglos automobiļus, bet 1999. gadā to ar nosaukumu Volvo Personvagnar pārdeva koncernam Ford, kas 2010. gadā to pārdeva koncernam Geely.
Kompānija dibināta 1926. gada 10. augustā Gēteborgā. Pirmo auto Volvo radīja 1927. gada 14. aprīlī, to sauca par ÖV4, kuram bija 4 cilindri. Tika saražoti 996 ÖV4 auto, un 1929. gada aprīlī to nomainīja cits modelis — PV651. Pirmos panākumus kompānija guva ar auto PV444 (1944).
Tulkojumā no latīņu valodas "volvo" nozīmē "es griežos" vai "es ripoju".
Vieglo un kravas pasažieru automašīnu klasifikācija ir vispārpieņemts klasifikācijas veids automašīnu iedalīšanai tām atbilstošās klasēs un segmentos. Pastāv vairākas vieglo automašīnu klasifikācijas sistēmas.
Eiropas ekonomiskās komisijas klasifikācija vairāk orientēta ir uz kopējo automašīnu tirgus segmentāciju, nevis uz kādiem konkrētiem automašīnas rakstura īpašību aprakstiem; nav kategoriska starpība starp segmentiem un netiek ierobežota ar tādiem parametriem, kā gabarīti vai automašīnas svars. Segmentācijas faktori iekļauj sevī tādus parametrus kā cena, tips, opciju izlase u.c.
No citas puses, šos segmentus izmanto ražotāji, lai noteiktu automašīnas vietu tirgū, dēļ kā konkrētām automašīnu koncepcijām kopīgā segmentā var būt pilnīgi dažādi apraksti, izmantotas dažādas tehnoloģijas un opciju izlases, atkarībā no ražotāja.
Dotos segmentus izmanto Eiropas tirgus monitoringam. Stingra izvēlnes aprakstu noteikšana var nopietni traucēt efektīvai tirgus analīzei
Kopsummā, pasažieru automašīnu tirgus dalās sekojošos segmento:
Šaurāka tirgus noteikšana netika pieprasīta, tādēļ palikusi atvērta.
Ziemeļamerikā vēsturiski ir izveidojusies savādāka automašīnu klasifikācija, balstīta uz riteņu bāzes garuma un (pēdējā laikā) salona lietderīgās platības apjomu (angļu: interior passenger space). klasifikācijas kritērijos laika gaitā ir veiktas nozīmīgas izmaiņās.
Pašreiz (no 1985. gada), saskaņā ar dokumentu "Title 40--Protection of Environment, Section 600.315-82 Classes of comparable automobiles", dotajā klasifikācijā, automašīnas tiek iedalītas pēc salona lietderīgās platības apjoma:
Atšķirīgas salona lietderīgās platības apjoma kategorijas ir automašīnām ar universāļa virsbūves tipu:
Pēc šīs klasifikācijas analoga, Amerikā, apvidus automašīnas (SUV — angļu: Sport-Utility Vehicles), arī iedala:
Tomēr, šie skaitļi tika daudz reizes mainīti, bet līdz pat 1980. gadiem šīs klasifikācijas pamatā bija riteņu bāzes garuma parametri. 1970. gadu "kompakti", pēc mūsdienu klasifikācijas, atbilst vidus vai pilnizmēra automašīnām.
Sākumā, ASV bija unikāla situācija, kad bija tikai vienas klases automašīnas, kuras ieguva nosaukumu — standarta izmēra (angļu: standard-sized) vai pilnizmēra (angļu: full-sized). To izmēri bija atkarīgi no automašīnas modeļa prestižās pakāpes. 20. gs 40. gadu beigās parasta "tautas" markas automašīna (tādas kā Ford, Chevrolet, Plymouth) bija aptuveni 4,9 — 5,1 metrus garas ar riteņu bāzi 2,8 — 3,0 metri. Pēc Otrā pasaules kara ASV ekonomika plauka, iedzīvotāju pirktspēja auga, un automašīnu izmēri pakāpeniski palielinājās. 50. gadu beigās amerikāņu automašīnas garums sākuma cenu kategorijā jau sasniedza vidēji 5.3 — 5.4 metrus.
50. gados parādījās pirmās "kompaktās" (angļu: compact cars) automašīnas, kuras izlaida "neatkarīgie" ražotāji (tie kas nebija Amerikas autoražotāju kompāniju "Lielajā trijniekā"), mēģinot izdzīvot, atrodot neaizņemtās tirgus nišas — tajos gados šis bija ekonomisko automašīnu (angļu: economy cars) tirgus.
Šīs pašas desmitgades beigās, dēļ ASV ekonomikas krituma, strauji pieauga (faktiski, pirmo reizi masveidā) ārzemju automašīnu imports — nelielas, salīdzinot ar vietējām, — kas lika lielajām Amerikas autobūves kompānijām pievērst uzmanību "kompaktajai" klasei. Kā rezultātā, 50. gadu pašās beigās (1960. modeļu gads, kas sākās 1959. gada rudenī) visas "Lielā trijnieka" kompānijas parādījās tirgū ar saviem kompaktklases automašīnu modeļiem. Izmēra ziņā tie bija diezgan pārāki par no Eiropas importētajiem, apmēram 4,5 — 4,8 m. Tie pēc izmēra atbilda lielajiem eiropiešu modeļiem.
Tomēr parastam tā laika amerikāņu pircējam tāds samazinājums likās nepieņemams, kaut arī kompaktklases automašīnas bija komerciāli veiksmīgākas un vairāk pārdotas. Tādēļ 60. gadu sākumā parādījās "vidusizmēra" (angļu: intermediate, mid-sized) automašīnas, pa vidu starp "pilnizmēra" un "kompaktajām". Tie bija aptuveni 5 metrus gari.
Amerikāņu "subkompakti" (angļu: sub-compact cars) parādījās 70. gadu sākumā, kā kārtējā atbilde eiropiešu un japāņu automašīnu importa pieaugumam, kā arī — 1973. gada benzīna krīzei. "Pilnizmēra" automašīnu garums uz šo laiku jau bija 5,8 — 6 metri, "vidusizmēra" — 5,3 — 5,4 metri, bet par "kompaktiem" sauca apmēram 5 metrus garas automašīnas.
70. gadu otrajā pusē sakarā ar degvielas krīzes pastiprināšanos tika pārskatīta klasifikācija, pēc kura pilnizmēra automašīnas tika izņemtas no ražošanas, to vietu aizņēma modeļi, kurus iepriekš uzskatīja par vidusizmēra, bijušie "kompakti" ieņēma vidusizmēra automašīnu vietu, utt. ASV pieņemts šo automašīnu izmēru samazināšanu saukt par Downsizing vai The Great Shrink. Toreiz izveidotā klasifikācija, bez lielām izmaiņām, tiek pielietota arī mūsdienās, kaut arī tika mēģināts pārskatīt šos kritērijus.
Sākot ar 70. gadu beigām, Amerikā, automašīnu klasifikācija nonāca Vides aizsardzības aģentūras paspārnē — EPA (angļu: United States Environmental Protection Agency).
Situāciju sarežģīja tas, ka bez pašu automašīnām tirgū bija arī importa ražojuma. Piemēram, Honda Accord vēl 80. gados EPA klasificēja kā "kompaktu", bet mūsdienās — kā "vidusizmēra" automašīnu.
Mūsdienās ASV ražo tikai trīs "tradicionālos" pilnizmēra vieglo automašīnu modeļus — Ford Crown Victoria, Mercury Grand Marquis un Lincoln Town Car.
Tādas automašīnas, kā pēdējā Ford Taurus (bijušais Ford Five Hundred), Cadillac DTS, Buick Lucerne vai Chrysler 300 paaudze, kaut arī formāli (pēc salona lietderīgās platības) tiek pieskaitīti pie pilnizmēra klases, un ir daudz tuvāki "tradicionālajām" pilnizmēra automašīnām, salīdzinājumā ar eiropiešu un japāņu lielās klases automašīnām — BMW 7 vai Lexus LS, kuri piekāpjas "tradicionālajām" automašīnām — garums 5,0 — 5,2 m pret 5,4 — 5,6 m, platums 1,8 — 1,9 m pret gandrīz 2,0 m.
19. gadsimta 60.-70. gadu pilnizmēra automašīnas
19. gadsimta 60.-70. gadu vidusizmēra automašīnas
19. gadsimta 60.-70. gadu kompakti
19. gadsimta 70. gadu subkompakti
Mūsdienu pilnizmēra automašīnas
Mūsdienu vidusizmēra automašīnas
Mūsdienu kompakti
Mūsdienu subkompakti
Kanādā pieņemta klasifikācija, tuva amerikāņu, tikai salona apjomu mēra litros.
Japanā ir pieņemta ļoti vienkārša klasifikācija:
Klasifikāciju izstrādājusi China Automotive Technology and Research Center (CATARC) — tuva japāņu klasifikācijai, kaut arī pēc klašu nosaukumiem tuvāka Eiropas.
Owlapps.net - since 2012 - Les chouettes applications du hibou